Tiesiskas V uzbūves problēmas LR. Primārais ties. valstī ir cilv. ties. un to nodrošin. meh. izveid. LR pirmā probl. ir cilv. ties. statuss ties. sist. 1. Panākts tas, ka statuss konstitūcijā ir nostiprinats, bet nav likumdošanā. LR ir pievienojusies pie praktiski visiem starpt. tiesiskiem aktiem, kas reglamentē cilv. ties. 2. Valsts varas un pārvaldes iest. darbības pārskatāmībs - to darbības atklātums.3. jaut. par pašvald., to satuss. Eir. Pad nosaka, ka tām jābūt noregulētām konstit., pie mums nav. 4. Tiesikā valsts saistās ar pils. sab. attīst - svarīgi, kā valsts to attīta un kā sab. to var ietekmēt. (Lai valsts vara nebūtu pārāka par sab.) 5.Tiesu sistēmas reforma - vienīgais arbitrs, tomēr tās reitings ir krities, sab neuzticās tiesu varai. (neuzticās arī pārējām TAI.) 6. Problēma - korupcija, tās risinājums - jo vairāk pārskatāmu ierēdņu darbību, jo lielāka iesp. to ietekmēt. un otrādi. 7. Tiesikais lēm. nedrīkst būt atkarīgs no polit. lēmuma. Lai Latvija kļūtu par tiesisku valsti, tad jāveic dažādas reformas:1)Tiesu reformas īstenošana.2)Prokuratūras reformu īstenošana. 3)Visas valsts varas sistemātiska veidošana ievērojot varas dalīšanas principu.4)Aptauju vadīšana reālai cilvēka kā augstākās vērtības tiesību un brīvību iespējamībai.5)Politiskās un tiesiskās, indivīda juridiskas kultūras un tiesiskas informācijas līmeņa paaugstināšana sabiedrībā. 6)Pakāpeniskā varas decentralizācija. 7)Likumdošanas attīstīšana un pilnveidošana ar mērķi izveidot tiesiskās valsts tiesību sistēmā. 8)Drošības un kārtības nodrošināšana.9)Cilvēkbrīvību nodrošināšana. 10)Sociālās drošības nodrošināšana.11)Sabiedrības kooperācijas nodrošināšana. 12)Sabiedrības integrācijas nodrošināšana. Tiesisku valsti mums neviens neuzdāvinās, tā jāuzbūvē un jāpilnveido pēc šādiem principiem:1.suverēna vara pieder tautai, nevis varas pārstāvjiem;2. pilsoņi pakļaujas tiesībām, nevis priekšniekiem; 3.pārvaldīšana ir tiesību piemērošanas process;4.likuma ievērošana ir izdevīgāka, nekā tā ignorēšana;5.amatpersonu varu ierobežo likums; 6.administrācija pakļauta likumam, nevis personām.”
(9.) Valsts un tiesību savstarpējā mijiedarbība
Valsts un tiesību korelativitāte
V&T savstarpēj. atiecības V -1no sab. organ-cijas &funkcionēšanas tiesiska forma. Tai raksturīgs: vara, kurai piemīt patstāvība & suverenitāte; iedzīvot, kas pakļauti šai varai; teritor, kuras robežās vara darbojas/ T -visiem saistošu uzvedīb.N sistēm, kas izteikta likum. uc.V atzītos aktos, kas regulē sab.& indivīd. savstarp. atiecīb. &ir tiesiskās vai pretiesis. darbīb. novērtēš. oblig. kritērijs &kas balstās uz brīvības, taisnīb.& vienlīdzīb. princip/ V&T atiec: 1)V ir pārāka par T, līdz ar to Tir V products2)Tir izcēlušās pirms V 3)V&T nevar 1bez2 pastāvēt, starp šiem jēdz.ir funkcionāla saikne/ V ietekme uzT- Vir tas, kas īsteno T/ V aizsargā &saista sevi arT, izmantoT potenciālu, lai īstenotu savu politiku.V ietekme uzT ir sastopama lik.doš.& lik. realiz. procesā. V ir faktors, laiT iegūtu reālu formu jeb formatizētos. Faktiski Vneformē T, bet nobeidz to veidojošus procesus, dodot T noteiktu jurid. formu (tiesu preced, normat. jurid. akti)/ V ietekmē T veid-nos 3 veidos: 1)V nosaka jurid. terminoloģ. dažādām atiecībām, dodot racionālāku jurid. formu 2)sankcionē arī tās N, kurām nav tieša valstiska rakstura3)veido arī noformētas T, kas izriet no atiecībām starp Tsubj. (līgumi)/ V rada Tsfēru sab-ībā, apvelta to ar jauninājumiem, Vnodrošina Taizsardzību./ T ietekme uz V -Vir atkarīga no T 2 iemeslu dēļ: 1)V iekšējā uzbūve -T dod jurid. garantiju pret iespējamo V piekāpšanos iekšējām organizācijām, T nodrošina racionālu V struktūras uzbūvi 2)V darbībā -T sastāda vajadzīgos aspektus V darbībai/ T ietekmes formas: 1)tās legalizē Vdarbību, ļaujot tai piemērot piespied līdzekļ 2)tās stiprina nācijas &tautas specifiskās interes, arī veido dialogu starp nācij &V 3)T nosaka V darbīb. robežas, aturot to no iejaukš. indivīd. privāt. dzīvē 4)T reglamentē & kontrolē V pārvaldes darbību 5)T kalpo kā valoda ne tikai V sarunā ar tās iekšējām struktūrām, bet arī ar citām V/
Leģisms, juridiskais poziīivisms, normatīvisms.
Leģisms – uzskats, kas radies viduslaiku beigās. uzskats par to, ka valdniekam ir tiesības pieņemt likumu un visi to pilda ar Dievišķu bijību...Hammurapi likumi...
Juridiskais pozitīvisms-18.-19.gs, uzskats radies, par to, ka nav citu likumu, normu kā tikai valsts izdotiem likumiem.
Normatīvisms- valsts un likumu saistības izpratne. Tas skaidroto, ko valsts izdod. Likums nepārtraukti ir pārmaiņā, to veido TIESU PRECIDENTI-anglosakšu valstīs
…
