Eiropā vērojama tendence pieaugt sociālo zinātņu speciālistiem, bet jau šobrīd ir augsts
dabas zinātņu un tehnoloģiju speciālistu trūkums, turklāt skolnieku zināšanu līmenis tādos
priekšmetos, kā matemātika, fizika un ķīmija ir zems, tādēļ parādās nepieciešamība pēc metodēm,
kuras palielinātu interesi un motivāciju apgūt eksaktās zinātnes un uzlabotu prasmju kvalitāti.
Skolotāji tērē laiku uz pārbaudes darbu sagatavošanu un to pārbaudi, kad skolnieki tos
atrisina. Šo laiku būtu labāk tērēt tieši uz apmācību. Puse no skolotāju darba laika aiziet uz tehnisku
darbu nevis tiek veltīts audzēkņiem.
Līdzīga situācija pastāv arī Igaunijā un tur, nolēma šo situāciju uzlabošanai, ieviest
virtuālas skolas. To mērķauditorija ir mazas lauku skolas un bērni, kas aizbrauca ar vēcākiem uz
ārzemēm.
Latvijā, pēc Andreja Cinitisa vārdiem, tāda veida projektu tikai sāka apspriest, bet pastāv
visas iespējas šī projekta īstenošanai.
Tātad, balstoties uz kaimiņvalstu pieredzes, tas varētu būt optimālākais veids izglītības
līmeņa paaugstināšanai, jo, pēc sistēmas izveides, būs iespējams savienot to ar citu valstu līdzīgam
sistēmām. Tāds sadarbības veids lielā mērā ietekmes apmācības programmu integrāciju un skolu
kopējo projektu īstenošanu.
…