Vīrišķības atainojums Ernesta Hemingveja romānā "Sirmgalvis un jūra"

„Vecais vīrs bija sauss un izdēdējis, ar dziļi krunkotu skaustu. Viņa sejā brūnoja labdabīga ādas vēža plankumi, ko rada tropiskās jūras izstarojumi. Vaigi bija plankumos, bet delnas – dziļās rētās, kādas iegriež auklas velkot smagu zivi. Taču neviena no šīm rētām nebija svaiga. Tās bija kā vecas plaisas sen izžuvušā ūdens gultnē. Viss viņā bija vecs, tikai acis staroja gaiši kā pati jūra un izaicinoši spītēja neveiksmēm.”