Senatnē spirtotus dzērienus ieguva, raudzējot ogļhidrātus saturošus produktus. Itālijā 11. gadsimtā etilspirtu pirmoreiz ieguva, destilējot vīnogu vīnu. Vēlāk etilspirta ražošanā izmantoja galvenokārt produktus, kas satur cieti (graudus, kopš 18.gs. arī kartupeļus). 12. - 13.gs. etilspirtu sāka lietot kā ārstniecisku līdzekli, bet kopš 16.gs. to izmanto arī alkoholisko dzērienu ražošanai.
Vīna ražošanā ir trīs galvenās stadijas: augļu un ogu pārstrādes un sulās, sulas raudzēšana un iegūtā vīnmateriālā apstrādes un izturēšanas. Augļus un ogas pārstrādājot sulās, tos mazgā, šķiro, sasmalcina, sasmalcināto masu apstrādā ar fermentu preparātiem vai silda, lai palielinātos sulas iznākumus, un pēc tam izspiež sulu. Augļu un ogu sulām (izņemot vīnogu sulu) pievieno arī cukuru. Sulu savāc tvertnēs, dzidrina un iepilda raudzēšanas tvertnēs. Raudzē ar speciālām, selekcijas ceļā iegūtām vīna rauga tīrkultūrām. Iegūto vīnmateriālu dekantē no nogulsnēm un uzglabā, papildus vēl apstrādājot - pārlejot, dzidrinot un tml. Vīnu glabāšanas laikā raugi u.c. suspendētās daļiņas nogulsnējas; pilnīgu dzidrumu panāk ar filtrēšanu un mākslīgu dzidrināšanu (ar želatīna, bentonīta u.c. vielu piedevu izraisītu koagulāciju). Dzirdināto vīnu pārlej citā tvertnē; pārliešanā tas bagātinās ar gaisa skābekli, kas veicina vīna nogatavošanos. Gatavo vīnu izlej pudelēs.…
