Džozefs II.
Marijas Terēzes vietā stājās viņas dēls Džozefs II. Apgaismots monarhs, kurš izvairījās no rituāliem, viņš ieviesa daudzas reformas un izdeva "Tolerances ediktu". Valdīšanas laikā Džozefs izdeva vidēji 690 dekrētus gadā. Marija Terēze katru gadu bija nopelnījusi mazāk nekā 100. Jāzepa reformas ietvēra dzimtbūšanas atcelšanu, preses cenzūras izbeigšanu un katoļu baznīcas varas ierobežošanu. Un ar savu iecietības ediktu Džozefs deva iespēju mazākumtautību reliģijām, piemēram, protestantiem, grieķu pareizticīgajiem un ebrejiem, dzīvot un pielūgt brīvāk.
Džozefs saskārās arī ar grūtībām ārpus savas impērijas. Lai pretotos Prūsijas spēkiem, Džozefs izveidoja aliansi ar Krievijas Katrīnu II, kas impēriju izraisīja konfliktā Turcijā. Tas paplašināja impērijas resursus un pavēra durvis arī lielākiem nemieriem. 1784. gadā viņš vēlreiz bija mēģinājis iegūt Bavāriju, šoreiz apmaiņā pret Austrijas Nīderlandi. Frederikam II izdevās vēlreiz bloķēt shēmu, šoreiz pārstāvot sevi kā Vācijas prinču līgas vadītāju, kas veltīts status uzturēšanai. Daudz sliktāk, ka 1787. gadā nesen ar Krieviju noslēgtās alianses rezultātā Džozefs iesaistīja Austriju karā ar Osmaņu impēriju. Tas bija domāts kā kopīgs pasākums ar krieviem, taču viņi bija iesaistīti atsevišķā kampaņā pret Zviedriju un atstāja viņu pašu ziņā. Rezultāts bija militārs fiasko, kas izraisīja sāpīgus teritorijas zaudējumus un sabojāja Džozefa veselību. Vienlaikus viņa pavalstnieki Nīderlandē, sašutuši par mēģinājumiem tur īstenot savas baznīcas reformas, sacēlās nemieros. Ungārija ar prūšu aģentu atbalstu draudēja atdalīšanos. 1790. gadā Džozefs bija spiests atcelt savas reformas Ungārijas labā. 1790. gada 20. februārī viņš nomira.
…
