Džuljeta no kāzām nevar izvairīties, taču ir izdomāju plānu, kā likt visiem domāt, ka ir mirusi, taču patiesībā ieguvusi laiku, lai pagaidītu Romeo atgriežamies no trimdas. Džuljeta iedzer mūka Lorenco, Romeo uzticības personas, dotās zāles un iemieg. Diemžēl Romeo saņem vēstījumu, ka Džuljeta ir mirusi. Viņš ir sagatavojies neprātīgai rīcībai – arī viņš pats ir iegādājies indi, lai varētu mirt kopā ar savu mūža mīlu, bez viņas, viņa dzīvei nav jēgas. Romeo nesaņem laicīgi Lorenco ziņu, ka Džuljeta nāvi ir tikai inscinējusi, tādējādi mīlnieks vēlas ātrāk doties pie Džuljetas. Pie viņas kapa viņš satiek Parisu, abu starpā sākas divkauja, kurā uzvar Romeo. Romeo apguļas blakus mīļotajai un iedzerot nāvējošo indi, mirst. Kad Džuljeta pieceļas, tā nespēj ticēt tam, ka viņas mīļotais ir miris, un nav sagaidījis brīdi, kad viņa pieceļas, tāpēc paņem Romeo nazi un iedur sev krūtīs.
Luga būtībā beidzas nevis ar abu mīlētāju nāvi, bet gan ar sabiedrības atskārtumu, kas īsti ir noticis. Abām augstās kārtas dzimtām bija vajadzīga tik briesmīga nāve un satricinājums, kā viņu vienīgo bērnu aiziešana, lai beidzot apjēgtu sava aklā naida un ģimenisko principu amorālismu. Mīlas uzvara pār naidu. Un mīlniekiem tur jau būs klusēt, jo viņi tāpat paliks kopā..
…