Viljama Edvarda Deminga vadīšanas teorija

Darbiniekiem ir nepieciešamas metodes, kā uzlabot darbu, nevis mērķi, kvotas vai vērtēšana. Vadītājs, kurš saprot, ka var radīt citādu sistēmu, nenodarbosies ar cilvēku vērtēšanu, jo viņš sapratīs, ka ar cilvēku vērtēšanu tiek novērtēta sistēmas efektivitāte. Iekšējā motivācija ir entuziasms un pozitīva stimulācija un individuāla pieredze.
Vadītājam jāsaprot cilvēka uzvedība, lai viņu motivētu, koordinētu un vadītu, tādējādi optimizējot sistēmu. Vadītājam drīzak jāpalīdz cilvēkiem veikt darbu labāk, nekā viņi jāvērtē un jāiedala kategorijās. Nepieciešams attīstīt komandu, ieviest statistisku kvalitātes kontroli, vadīt procesu, novērtēt klientu vajadzības, pieņemt lēmumus, balstoties uz faktiem, nepārtraukti uzlabot kvalitāti. Vadītājs rada vidi, kas iedrošina darbiniekus iesaistīties produktu attīstīšanas, inovāciju radīšanas, kvalitātes uzlabošanas procesā.
Rietumu kultūrā ir pierasts strādāt pēc pavisam citām metodēm, uzskatot, ka atlīdzība un sodi ir svarīgākie motivatori; ka starp darbiniekiem jāpastāv uzvarētāju un zaudētāju attiecībām; ka rezultātus var sasniegt, fokusējoties uz produktivitāti drīzāk nekā uz kvalitāti; ka priekšnieki ir svarīgākie klienti; ka nepieciešama konkurence darbinieku vidū; ka vadīšana balstīta uz mērķiem.
Ja vadītājs vadās pēc rietuma kultūras ierastajiem principiem, viņš šajā jaunajā ekonomikas laikmetā būs zaudētājs.
…