1880. gadā Vilhelms Purvītis sāka apmeklēt Zaubes draudzes skolu un mācījās tur līdz 1886. gadam.
Būdams uzcītīgs un kārtīgs, viņš skolā ātri apguva lasīšanu un rēķināšanu, sevišķi pēdējā priekšmetā parādīdams teicamas sekmes. Šajā skolā pirmo reizi Vilhelms sastapās ar zīmēšanu, un tā zēnu ieinteresēja.
Zīmēt toreiz mācīja pēc nepareizas metodes, liekot bērniem atdarināt iespiestus paraugus, kas neierosināja viņus patstāvīgi raudzīties dabā un izprast tur saskatāmo priekšmetu lielumus un to savstarpējās proporcijas. Purvītis tur neko neiemācījās un sāka zīmēt pats, neviena nepamudināts.
Zēnam trūka padomdevēja, un viņš sadūrās ar grūtībām, tomēr zīmēja katrā vaļas brīdī. Zīmēja, kaut kur nolīdis bēniņos, zīmēja no atmiņas, dažreiz sacerēdams motīvus. Vēlāk savā dzīves aprakstā viņš stāsta: “Es toreiz nebiju redzējis nevienas gleznas un neviena zīmējuma. Kāda iekšēja balss un tieksme mani skubināja ar zīmuli vilkt uz papīra gan kokus, gan ēkas un zvērus. Es to darīju pilnīgi slepeni. Neviens nedrīkstēja redzēt mani zīmējam un nedrīkstēja redzēt arī manus zīmējumus. Mana aizraušanās ar zīmēšanu man pašam izlikās neparasta, un es no tās kaunējos.”
Tā kā viņš bija uzcītīgs mācībās, tad saņēma savu skolotāju pamudinājumus turpināt izglītību. Drisas apriņķa skolas direktors viņu vedinājis gatavoties iestāties universitātē. Taču vairāk ietekmēja zīmēšanas skolotāja padoms - doties uz Mākslas akadēmiju. Uzmundrinājumi un dzīves paraugi, bet par visu vairāk paša dziņas aicināja un veda uz mākslas pasauli. Jau astoņpadsmit gadu vecumā zemnieka dēls Vilhelms Purvītis tika uzņemts Pēterburgas Mākslas akadēmijā.
Vilhelma Purvīša dzīve un sasniegumi
Vilhelma Purvīša mūžā nav daudzu nozīmīgu notikumu, toties tas bagāts ar raženu radošo un sabiedrisko darbu. Viņu raksturo neatlaidība, liela pienākuma apziņa, pat varonība.
Dzimis 1872.gada 3.martā Zaubes pagasta Jaužos
1880. - 1886. g. mācījies Zaubes draudzes skolā.
…
