No 1837. gada līdz pat 1901. gadam Anglijas tornī atradās karaliene Viktorija, kas centās realizēt vairākas savas idejas, lai ietekmētu valsts lietas. Šo laiku, kuram raksturīga askētisma un tikumības normu nostiprināšanās britu sabiedrībā, mēdz saukt par viktoriānisma laikmetu.
Viktorija (1819. 24.maijs- 1901. 22.janvāris) pēdējā Hanoveru dinastijas pārstāve. Viktorija valdīšanas laikā izveidojās plaša Britu koloniālā impērija. Viktorijas loma Lielbritānijas politikā bija niecīga, tomēr Viktorijas valdīšanas laiks kļuva par britu impērijas varenības simbolu.
Vēl būdama divpadsmitgadīga meitene, Viktorija uzzināja, ka viņai būs jākļūst par Anglijas karalieni. Troņmantniece sāka apzināti gatavoties nākamajam pienākumam, daudz mācījās. Viņa tika ļoti stingri audzināta, izšķērdība un greznība viņai bija sveša. Pēc kronēšanas Viktorija saglabāja bērnībā un jaunībā iegūtās zināšanas un dzīves atziņas, kā valdniece bija atturīga, centās uzklausīt valdības ministrus, reāli interesējās par parlamenta darbu. Tā kā iepriekšējie valdnieki bija dzīvojuši un rīkojušies gluži pretēji un bija slaveni ar savu izšķērdīgo dzīvesveidu, Viktorija ātri ieguva visas tautas simpātijas un kļuva par ļoti iemīļotu karalieni. Karaliene Viktorija tika kronēta 1837.gadā 18 gadu vecumā. Kad Viktorija kāpa tronī, Anglija bija izteikti agrāra un uz lauksaimniecību vērsta valsts un tolaik pārcieta sāpīgo pāreju no agrāras valsts uz pasaulē varenākās industriālās lielvalsts statusu. Impērijas teritoriālais pieaugums veicināja britu nacionālās pašapziņas celšanos un atvēra jaunus tirgus viņu ražotajām precēm. Straujais pilsētnieku skaita pieaugums radīja problēmas veselības aizsardzības un mājokļu jomā, un sāka veidoties ietekmīga arodbiedrību kustība. …
