1. Viesmīlības industrijas vieta ceļojumu un tūrisma industrijā.
• Tūrisma un ceļojumu industrija:
*aktivitātes
*transporta pakalpojumi
*izmitināšanas uzņēmumi (viesnīcas,kempingi utt)
*ēdināšanasuzņēmumi (bistro, bāri, restorāni)
*mazumtirdzniecība(suvenīri, dāvanu bodes, tirgi)
Pēdējie 3 veido viesmīlības industriju.
• Viesmīlības industrija rūpējas par tūristu naktsmītnēm, ēdināšanas un izklaides iespējām- kazino, naktsklubi, atrakciju parki…
• Slimnīcas un cietumi arī sniedz ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumus, bet neietilpst viesmīlības industrijā.
• Viesmīlības industrija ir uzņēmējdarbības sektors, kas nodrošina fizioloģisko un psiholoģisko komfortu par samaksu.
2. Viesmīlības industrijas attīstības iespējas.
• Viesmīlības industrijas nākotnes perspektīvas:
*pēdējos 20 gados ir strauji palielinājušies ekonomiskie sakari starp valstīm
*kopumā pasaulē pieaug cilvēku pirktspēja
*cilvēkiem ir radusies interese par pasauli, tālāku vidi
*satiksmes iespēju pilnveidošanās. Konstruktori izmanto arvien drošākus pārvietošanās līdzekļus.
3. Viesmīlības industriju ietekmējošie faktori:
*sezonalitāte
*likumdošana
*tirgus pieprasījums
*ekonomiskā situācija
*politiskā situācija.
• Nedrošību var radīt:
*kriminogēnā situācija valstī
*apvērsumi, nestabila situācija valstī
*streiki
*valsts, uz kuru brauc realizē netīru politiku pret tūrista valsti
• Ekonomiskā situācija- pircēju maza pirktspēja
• Sezonalitāte:
*klimata apstākļi (nebrauks uz tādu valsti, kur ir sliktāks klimats)
*ir periods, kad brauc vairāk tūristu un kad biznesmeņu
*Alpu kūrortos ir 2 sezonalitātes- ziemā un vasarā
• Likumdošana:
*jāpērk license, ja grib tirgot alkoholu, azartspēles
*normatīvie akti, ko izstrādā starptautiskā mērogā
• Tirgus pieprasījumu ietekmē arī tirgus tendences
6. Latvijas viesnīcu raksturojums 1920- 1940.gadam
• Latvijai bija jāapvieno latviešu nācija, jāraisa lepnums par kultūras vērtībām, dabu un senvēsturi. Par tūrismu valdība sāka domāt 20-to gadu otrajā pusē, kad pie Sabiedrisko lietu ministrijas tika nodibināta Tūrisma nodaļa, kuras uzdevums bija apzināt tūrisma iespējas Latvijā, naktsmītņu tīkla izveide, gidu un tūrisma aģentu izglītošana.
• Šai periodā noteicošais bija iekšzemes jeb vietējais tūrisms. Daudz aizguva no vāciešiem tūrisma organizēšanā.
• 30-to gadu vidū tika organizēta akcija “Apceļo un iepazīsti dzimto zemi!”
• Tūrisma nodaļa organizēja kursus lauku māju saimniekiem, kurus mācīja viesu apkalpošanā, lauku māju iekārtošanā, kulinārijā, sanitārijā utt.
• Tūrisma attīstību sekmēja arī profesionālā prese- “Tūrists”, “Tūrisma birojs”.
• Latvijas lielākajās pilsētās radās dažādas tūrisma organizācijas- TIC uc. Tās atradās dzelzceļa stacijās un citās brīvi pieejamās vietās.
• Pilsētas nomalēs bija iebraucamās sētas. Pašvaldības ierīkoja tūristu mītnes dažādās iestādēs- skolu internātos, Aglonas klosterī, pie pagastmājām. Valsts noslēdza līgumus ar bankām par viesnīcu celtniecību- tipveida viesnīcas “Jelgava”, “Cēsis”
• Lielākais ārvalstu tūristu skaits bija no Igaunijas, Polijas, Lietuvas, Vācijas.
• Latvijas visos pagastos bija viesnīcas, kas savā starpā atšķīrās ar lielumu. Daudzas Latvijas viesnīcas piederēja baltvāciešiem, it sevišķi mazpilsētās.30-to gadu vidū Latvijā bija apogeja viesnīcām- maksimāls viesu skaits, maksimāls noslogojums utt. Kad Hitlers aicināja baltvāciešus atpakaļ uz dzimteni, naktsmītņu skaits visu laiku samazinājās.
7. Latvijas viesnīcu raksturojums 1950-1991.gadam.
• Pēc Otrā Pasaules kara Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā, līdz ar to automātiski nokļūstot aiz “dzelzs priekškara”. Cilvēki vairs neieguva to informāciju, kas bija pasaulē.
• Maskavā tika nodibināta Centrālā tūrisma padome, bet republikās- Tūrisma padomes filiāles. Arodbiedrību nauda tika sadalīta pa republikām. Par Latvijai iedalītajiem līdzekļiem tika uzcelta “Latvijas Tūristu bāze”, autobāze “Tūrists-Rīga” Grauduielā 58, viesnīca “Tūrists”, Krāslavas un Ludzas rajonā cēla tūristu bāzes.
• Padomju periodam raksturīgs masveida,plānveida tūrisms. Tas nozīmē, ka individuāli gidu “noīrēt” nevarēja.
• 50-tajos gados strauji tika attīstīta kūrortsistēma Padomju Savienībā.
• Šajā periodā tūrisma infrastruktūra tika uzlabota tieši Latgalē- tika savesti kārtībā ceļi, dzelzceļa stacijas, apkārtne, uzceltas viesnīcas.
• Padomju laikā bija viesnīcas, kas piederēja arodbiedrībām,”Intūristam”. Bija viesnīcas, kuras dēvēja par komunālajām viesnīcām. Tās piederēja pašvaldībai-piem- “Sports”,”Aurora”,”Baltija”.
• Populāras bija tūristu bāzes, kempingi, kur bija ēdināšana, inventārs utt.
• Viesnīcas sertificēja pēc pašu standartiem (aukstākā kategorija A, augstākā kategorija B, 1.kategorija utt)
• Neviena no Padomju viesnīcām nav atstājusi pēdas Latvijas arhitektūrā.
• Lielākais Latvijas zaudējums tūrismā ir, iegūstot neatkarību, Latvija pilnībā sagrāva sanatoriju sistēmu.
8.Latvijas viesnīcu raksturojums 1991-2003.gadā.
• 90-to gadu mijā sakarā ar dažādiem politiskiem, sabiedriskiem notikumiem apsīka arī aktivitātes tūrisma jomā. Cilvēki baidījās uz šejieni braukt. 91-92.gadā cilvēki brauca tikai ziņkārības pēc: gribēja redzēt kā sabrūk Padomju Savienība.
• Nebija vairs masveida, plānveida plūsmas no PSRS, jo pilnībā tika sarauti visi sakari. Šī iniciatīva nāca no Latvijas puses.
• Lielākais notikums-sagruva valsts monopols tūrismā. Sāka veidoties daudz un mazi privāti tūrisma uzņēmumi.
• Veidoja uzņēmumus,kas vērsti uz ātru peļņu, tādēļ klienti bieži vien cieta no slikta servisa.
• Pie Ekonomijas munistrijas darbojās Tūrisma padome. Tā pārstāvēja valsts intereses tūrismā. Šajā laikā domāja par to, kā pārveidot tūrisma nozares pārvaldes sistēmu. Talkā aicināja Īrijas speciālistus, kaspalīdzēja to izveidot. Tika sagrauta kūrortu sistēma.
• Pirmās privātās viesnīcas tika ierīkotas piemērotās, rekonstruētās ēkās-BRIGITA, LAINE, OMA. Viesu mājas tika būvētas Latvijas rajonos. Šajā periodā mācījās jaunajam ekonomiskajam modelim visi esošie un topošie uzņēmumu vadītāji.
• Lai kontrolētu viesnīcu servisa līmeni tika nolemts, ka valstij būs obligātā viesnīcu sertifikācija. Tā piespieda vadītājus uzlabot servisu un pakalpojumus. Sākotnēji tika izstrādāti standarti viesnīcām, balstoties uz Īrijas,Somijas, Vācijas standartu bāzes. Tie bija ļoti stingri. Subjektīvi vērtēja personālu, tā valodas prasmes.
• 1999.gadā Latvija izstrādāja savus standartus pēc iepriekšējās pieredzes. Tie ir derīgi līdz 2003.gada beigām.
10. Mūsdienu viesnīcu biznesa attīstības tendences.
…
