Secinājumi
Mērījumu tabulas aizpildīšanas laikā, pirmajā piemērā viens no laika mērījumiem (rezultātus pamatīgi ietekmējot) atsķīrās no abiem pārējiem laika mērījumiem. Pēc visas situācijas aplūkošanas kopumā, tika secināts, ka kļūdainais laika mērījums vairāk atbilda vidējā kronšteina nolasījumam aptuveni pie vērtības H – 165 mm, līdz ar to turpmākā darba veikšanā darba autore šo laika vērtību neņēma vērā. Protams, izmantojot tikai divus laika mērījumus, tika ietekmēti kļūdu aprēķini, jo aprēķinos izmantotais Stjūdenta koeficients pie diviem mērījumiem ir ļoti liels, kas protams, norāda arī uz to, ka eksperimentos precīzai datu ieguvei nepieciešami vairāk nekā divi mērījumi.
Tāpat aizpildot mērījumu tabulu, tika konstatēts, ka pie viena un tā paša vidējā kronšteina stāvokļa ir konstatēti atšķirīgi laika mērījumi (piemērs – 6. un 7.), līdz ar to darba autore pēc līdzīga principa, kā pirmajā gadījumā izslēdza sestā piemēra vērtības no aprēķiniem, jo šīs laika vērtības nav precīzas un vairāk atbilda kronšteina stāvoklim aptuveni pie H – 205 mm.
Laboratorijas darba laikā salīdzinot eksperimentālo un teorētisko ātrumu, atšķirības bija nelielas – 7,2%, kas liek spriest, ka rezultāti ir ticami un pētījumam derīgi.
Vislielākā aprēķinātā eksperimentālā ātruma kļūda tika konstatēta 1. piemērā, ko ietekmē Stjudenta koeficienta vērtība pie divu mērījumu skaita, kas norāda, ka pie šī vidējā kronšteina stāvokļa dotajā gadījumā eksperiments būtu jāveic atkārtoti.
Laboratorijas darba rezultātus precīzākus padarīt varēja ar vairāku laika mērījumu skaitu, taču tas neliedza secināt, ka palielinoties vienmērīgās kustības attālumam palielinās atsvara ātrums.
…
