Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:951422
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Rīga, 2002.
Vienlīdzības un brīvības jēdzieni. Vēsturiskā attīstība.

Debates sākas jau 1819. gadā un uzsāka tos Bendžamin Konstant. Bet, tomēr, bija pieļauta ķļūda. Pastāvēja doma, ka Sengrieķijas iedzīvotāji bija brīvi bija nepareiza. Ja, protams, tiem bija zināmas brīvības. Pirmkārt, tas izpaužās idejā par to, ka cilvēks bija brīvs no valsts iekarotājiem, viņam bija zināmas politiskās tiesības, bet nebija galvenās – brīvības no vairākuma patvaļas. Tātad runa šeit iet par pavisam citas – individuālas brīvības ievērošanu. Sengrieķijā indivīda brīvība nebija galvenā, jo galvenais mērķis bija visas kopienas brīvība.
Sengrieķijā ar polisa izveidošanu kļuva aktuāla arī politiskā brīvība. Bet tās jēdziens un izpratne bija pilnīgi pretēji mūsdienas politiskās brīvības izpratnei. Mūsdien par politisko brīvību saprot, tā saukto, antipolitisko brīvību. Tas ir, ka katram valsts iedzīvotājam, t.i. indivīdam ir tiesības būt aiizsargātam no valsts iejaukšanas viņu privātā dzīvē. Mūsdien valsts ir saprotama kā institūcija, kuras galvenais darbības mērķis ir nepieļaut visu karu pret visiem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties