1.Vienkāršās grāmatvedības būtība, tās būtiskākās atšķirības no divkāršā
ieraksta grāmatvedības.
Vienkāršā grāmatvedība ir hronoloģiskī un sistemātiski sakārtota visu saimniecisko darījumu dokumentācija, reģistrācija, finansiālo rezultātu aprēķins un pārskatu sastādīšana.
Vienkāršajai grāmatvedībai ir divas būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar divkāršā ieraksta grāmatvedību: 1. saimnieciskās darbības uzskaite, neizmantojot grāmatvedības kontus un divkāršo ierakstu; 2. ieņēmumu un izdevumu uzskaite atbilstoši kases principam.
2.Kas kārto vienkāršo grāmatvedību?
Turpretī grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā jeb vienkāršo grāmatvedību kārto:
individuālie komersanti, individuālie (ģimenes) uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru iepriekšējā gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 45000 latu, kā arī citas fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību;
sabiedriskās organizācijas, to apvienības, reliģiskās organizācijas, un arodbiedrības, kuru gada ieņēmumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 25000 latu.
3.Vienkāršās grāmatvedības uzdevumi.
Vienkāršās grāmatvedības uzdevums ir nodrošināt grāmatvedības datu lietotājus ar nepieciešamo informāciju:
saimnieciskās darbības analīzei un lēmumu pieņemšanai;
saimnieciskās darbības plānošanai;
kredītu pieprasījumu sastādīšanai;
nodokļu aprēķinam;
dažādu pārskatu sastādīšanai.
4.Kam jāievēro likums «Par grāmatvedību», kas ir atbildīgs par grāmatvedību uzņēmumā?
Par grāmatvedību ir atbildīgs uzņēmuma īpašnieks, individuālais komersants, kā ari pati fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību.
5.Kas var kārtot zemnieka saimniecības vai individuālā uzņēmuma grāmatvedību?
Grāmatvedību var organizēt sekojoši:
individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, individuālais komersants un pārējās fiziskās personas var pašas kārtot grāmatvedību;
grāmatvedība var būt patstāvīgs uzņēmuma dienests;
var tikt noslēgts līgums ar citu uzņēmumu par grāmatvedības pakalpojumiem.…