Vielu un enerģijas maiņa

VIELU & EN. MAIŅA izp. kā elpoš., baroš., neder. vielu izvad. Lai to nodr., org. saist. ar apk. vidi. Vielu & en. maiņu nodr. ķīm. r-ju kopums org. (vielm. (metabolisms)). Ķīm. r-jas iedala: sint. (savien.) – no vienk. v. veid. sal., jāpiev. en., viedo plast. vielm. (PVM) (asimilācija (augi), anabolisms (dzīvn.)); sadal. r-jas (no sal. v. veid. vienk., en. izdal. uz āru, veido enerģēt. vielm. (EVM) (disimil. (a.), katabol. (dz.)). Zīd. & bērn. PVM > EVM, pieaug cilv. =, veciem cilv. <. EVM beidzas, kad no org. izv. ūd. & ogļsk. g. EVM. Šķelš. r-jas notiek š. mitoh. (šķ. ogļh. & lip.), atbr. en., kuru mitoh. iesl. ATP (adenozīntrifosforsk. (en. bag. v., nukleotīds, veido 3 sastāvd.: slāp. bāze, ogļhidrāts, 3 fosforsk. atl.) molek. ATP š. izm. kā univ. en. avotu ķīm. r-jām. Piem., glikolīze: 1) Sagatav. posms: grem. sist. ferm. sašķ. sal. ogļh. līdz monom. (š. g. glik.), izd. nedaudz en., kas sagl. grem. sist. & nodr. ferm. (enzīmu) darbību).
…