Ģeogrāfija. Vidzemes novadā ietilpst Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Valmieras un Valkas rajoni, Aizkraukles, Ogres un Rīgas rajonu Daugavas labā krasta teritorija, kā arī Alūksnes un Madonas rajonu lielākā daļa. Atbilstoši savam nosaukumam (tas veidots no vārdiem "vidus" un "zeme") Vidzeme atrodas Latvijas centrā. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Latgali, dienvidos ar Zemgali, bet rietumos - ar Rīgas jūras līci, kura pretējā pusē ir Ziemeļkurzeme. Tikai ziemeļos Vidzemei ir starptautiska robeža ar Igauniju.
Zemes virsu Vidzemē veido Piejūras zemiene un Viduslatvijas augstieņu grēda, kuru pēc augstuma un nozīmes reljefā mēdz salīdzināt ar "Latvijas mugurkaulu". Šīs grēdas pamatkodols ir Vidzemes Centrālā augstiene, kuras augstākā virsotne Gaiziņkalns (312 m vjl.) pieder pie augstākajiem kalniem Austrumeiropas līdzenumā. No Vidzemes Centrālās augstienes pa Gulbenes valni Viduslatvijas augstieņu grēda sasniedz Alūksnes augstieni Vidzemes ziemeļaustrumu stūrī. Tās augstākās virsotnes ir Dēliņkalns (271 m vjl.) un Apukalns (235 m vjl.). Augstienes lēzenajā ieplakā plešas viens no lielākajiem Vidzemes ezeriem - Alūksnes ezers. Viduslatvijas augstieņu nolaidenumu uz jūras pusi veido trīs reljefa lielformas: Viduslatvijas nolaidenums (Vidzemē atrodas tā ziemeļu daļa, kas ieslēgta starp Daugavu un Gauju), Vidusgaujas ieplaka un Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums. Pēdējais tikai nedaudzās vietās pārsniedz 120 m augstuma līniju.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas ģeogrāfisko kompleksu kartē atsevišķi izdalīta t.s. Gaujava, kurā ietverta Gaujas senleja no Valmieras līdz Murjāņiem, Gaujas pieteku (Raunas, Amatas, Braslas u.c.) dziļās ielejas un tuvākās apkārtnes līdzenumi un pauguri. Šī teritorija iekļauta Gaujas nacionālajā parkā.
…
