Viduslaiku simbolika

Aplis –pirmskristiešu simbols, kura nozīmi vēlak pārņēma kristieši. Universāls mūžības simbols. Izplatītākais ir –krusts ietverts aplī (ķeļķu kr.). Divi apļi viens uz otra –zeme un debess. Trīs savā starpā saistiti apļi –trīsvienība.

Dāvida zvaigzne –Dieva aizsardzības simb., vispārpieņemts Judaisma simbols. (Sešstūra zv.no diviem trīstūriem. Plašāku Judaisma simbola nozīmi ieguva tikai 20.gs.sākumā pateicoties ēbreja Tedora Hercerla aktīvai darbibai.)
Senākais Grieķu un Mazāzijas simb.
Viduslaikos –ūdens un uguns apzīmējums (alhīmiķiem).

Pentogramma –Sens simbols kurš sastopams Babilonijā, ta izcelsme nav zinama.
Kristietībā; piecas kristus brūces. (Piecstūru zv.uzzīmēta ar vienu vilcienu.)
Senie Ķeļķi to dēvēja –par “raganu zīmi”.
Jūdaismā –piecas Mozus gr.
Viduslaikos –“Goblina krusts”. Un “Zālamana zīmogu”. Bez tā pentogramma simbolizē piecas jūtas . To plaši izmantoja arī aļķīmiķi un pētnieki. Tiek uzskatīts, ka šis simbols aizsargā no tumšo spēku un dēmonu ietekmes, tāpat kā piecstūris.
Apgriesta pentogramma –sātana zīme.…