Eiropas valstis10. -11. gs.
Rietumfranku valsts – 987.g. lielie aristokrāti par karali ievēlēja Hugo Kapetu (Kapetingu dinastija). Valsts – feodāli sadrumstalota, lai gan jaunie karaļi centās nostiprināt savu varu. Droši justies viņi varēja tikai savā domēnē (dzimtas īpašumos). Hercogiem un grāfiem bija gandrīz neierobežota vara pārvaldāmajās teritorijās. Valdnieka kontrole – visai nosacīta. Visneatkarīgākie bija Normandijas hercogi (vikingi, kas 911.g. apmetās uz dzīvi Normandijā). 1066.g. Normandijas hercogs Vilhelms pārcēlās ar karaspēku pāri Lamanšam, kaujā pie Heistingsas uzvarēja karaļa Haralda karaspēku un kļuva par Anglijas karali – Vilhelmu I Iekarotāju.
Austrumfranku valsts. Karolingi troni zaudēja 911.g. Pēc ilgstošām cīņām troni ieguva Saksijas hercogs Heinrihs. Heinrihs I veica pasākumus karaļa varas nostiprināšanai. Iesākto darbu turpināja viņa dēls – Otons I Lielais (dinastija nosaukta par Otonu dinastiju). Veiksmīgi aizsargājot valsti no uzbrukumiem un atbalstot Romas pāvestus, Otons I izpelnījās lielu cieņu, bet 962.g. tika kronēts par ķeizaru Svētajā Romas impērijā (viņš tika uzskatīts par Kārļa Lielā valsts atjaunotāju).
Otonu dinastija valdīja līdz 1024.g. Tad tos nomainīja Saliešu dinastija, kuras valdnieki valdīja līdz 1125.g.
Jaunās valstis Eiropā:
Lielmorāvijas valsts (mūsdienu Čehija, Slovākija un daļa no Ungārijas, Vācijas un Polijas). Izveidojās 9.gs., gāja bojā 906.g. ungāru iebrukuma rezultātā.
Polija – izveidojās 10.gs. 966.g. pieņēma kristietību.
…