1.Sākotnējā pasaules uztvere
Sākotnējā pasaules uztvere bija primitīva. To veidoja mitoloģiskie priekšstati. Cilvēku sasvstarpējajās attiecībās radās šķiras. Viduslaikos īsie miera brīži mijās ar nemitīgiem kariem, dažādām epidēmijām un badu. Tas viss iespaidoja cilvēka domāšanu. Cilvēku neuztvēra kā personību, bet gan kā labā un ļaunā savstarpējās cīņas objektu. Cilvēks – radības kronis un Dieva kalps.
2.Baznīcas loma viduslaiku sākumposmā
Īpaša nozīme feodālajā pasaulē bija baznīcai. 5.gadsimta sākumā Romas bīskaps panāca savu prioritāšu atzīšanu pārējo augstāko garīdznieku vidū un sāka sevi dēvēt par pāvestu, iegūstot varu pār visiem pārējiem Rietumu bīskapiem. Kristīgā baznīca pārdēvējās par katoļu baznīcu, bet pāvests sevi pasludināja par Jēzus Kristus vietnieku zemes virsū.
3.Klosteris
Svarīgu vietu ieņēma klosteri. Klosteriem bija liela nozīme visas Eiropas kristianizācijā. Klosteri kalpoja kā savdabīgi satiksmes, saimnieciskās un kultūras dzīves centri.…