Hanzas savienība gādāja par to, lai tās biedriem būtu īpašas tirdzniecības privilēģijas. Kā piemēru var minēt, situāciju, kad Ķelnes Hanzas tirgotāji pārliecināja Anglijas karali Henriju II uzdāvināt tiem (1157.gadā) īpašas tirdzniecības privilēģijas un tiesības, kuras tos atbrīvoja no viesām Anglijas nodevām, un atļāva to preces tirgot gadatirgos visā Anglijā.
Visu feodālās sabiedrības vēsturi caurauž šķiru cīņa. Zemnieku sacelšanās, kas lielākoties notika zem reliģijas karoga tā satricināja feodālo iekārtu, ka paātrināja tās bojāeju. Tā kā problēmu pamatā bija iedzīvotāju skaits, zemes izmantošana un jurisdikcija, tad tos var uzskatīt arī par feodālās sistēmas sabrukuma cēloņiem.
Feodālisma laikā vienīgi tirgotāji varēja brīvi uzturēties pilsētā, jo parējie iedzīvotāji, kas nebija tirgotāji tika uzskatīti par vergiem. Bet, kad pilsētas kļuva varenākas un patstāvīgākas, tad visi tās iedzīvotāji kļuva brīvi, tomēr sadalīti pēc to dzīves līmeņa.
No 11. Līdz 15. gs.feodāļi bija kļuvuši neatdalāmi no politiskās varas. Feodālis bija ne tikai zemes pārvaldītājs, bet arī valdnieks, kura rokās bija tiesa, administrācija, militārā un politiskā vara. To muižas bija kļuvušas par galveno saimniecisko organizāciju, bet zemnieki - par dzimtļaudīm. Feodālais īpašums ieguva feoda veidu, un nostiprinājās vasaļa atkarība. Šī perioda sākumā feodālā valsts sadrumstalojās, jo katrs feodālis balstījās uz savu ekonomisko un politisko pamatu.
Attīstītajā feodālismā bija jūtama ražotājspēku attīstība. Tika apgūtas jaunas zemes, izplatījās trīslauku sistēma, uzlabojās zemes apstrādāšana un mēslošana, izplatījās tehniskās kultūras, attīstījās lopkopība un dārzkopība, uzlabojās darba ražīgums. Līdz ar to, zemnieki varēja uzkrāt daļu saražoto produktu pašu vajadzībām. …
