Jēdzieni: viduslaiki, kultūra, parlaments, renesanse, mesa, katedrāle, ķecerība, lajs, goliards, trubadūrs, gargoilas
Viduslaiki – Eiropas periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
Kultūra – viss, ko cilvēku sabiedrība ir radījusi ar cilvēku fizisko un garīgo darbu, atšķirībā no dabas parādībām.
Eiropā viduslaikus ievadīja Romas impērijas sabrukums 5.gs., Latvijas teritorijā – Krusta kari 12.gs. Savukārt viduslaiku beigas nav iespējams datēt, taču uzskati ir dažādi, viens no tiem ir Eiropas aizjūru ekspansija un Renesanse (Eiropas kultūras un sabiedrības domas uzplaukuma periods 14.-16.gs.) 15.gs., Latvijas teritorijā – Livonijas konfederācijas sabrukums 16.gs.
Viduslaiki – viens no nozīmīgākajiem pasaules civilizācijas vēstures posmiem. Laiks, kad ar nepārprotamu nabadzību, cietsirdību, “Melno nāvi” , ideoloģiskiem uzskatiem mijās kultūras un sabiedrības uzplaukums.
Viena no viduslaiku kultūras svarīgākajām iezīmēm bija reliģija. Izplatītākā reliģija bija kristietība, taču ap 1100. gadu ticīgie vēlējās nodoties ar vien stingrākai askēzei , ar klosteru piedāvāto praksi nepietika. Tāpēc tika veidoti jauni ordeņi ar dažādiem novirzieniem. Kā pirmais minams kartēziešu orderis, kura mūkiem bija jāmitinās cellēs , jāatturas no gaļas un ik nedēļu trīs dienas nācās gavēt. Gadiem ejot klosteros pieauga aizgādņu un mūku skaits.
Arī pašas kristietības teorijā tika ieviestas dažas izmaiņas – piemēram, mazsvarīgāks kļuva svēto kults un lielāku nozīmi iemantoja Jēzus un Jaunava Marija. Dievkalpojuma, jeb mesas laikā mācītājs ar Dieva palīdzību maizi un vīnu, kas stāv uz altāra pārvērš par Kristus miesu un asinīm. 12.gs. interese pret šo rituālu bija tik liela, ka ieviesa paražu to veikt visas draudzes acu priekšā. Arī Jaunava Marija ieguva cieņu, jo praktiski visas 12.gs. celtās katedrāles (pilsētas vai klostera galvenā baznīca) tika veltītas Viņai. Piemēram, Parīzes Dievmātes katedrāle franču valodā skan “Mūsu Kundzes” katedrāle. Viduslaikos pirmo reiz kristīgās ticības vēsturē visnotaļ svarīga un godpilna vieta tika ierādīta sievietei. Arī mākslinieki un literāti, tēlodami Mariju, aizvien lielāku uzmanību pievērsa sievietei kā tādai, tas darīja mākslas un literatūras stilu daudzveidīgāku un maigāku.
Gadiem ejot aizvien biežāk tika akcentētas mācītāju brīnumainās spējas, tāpēc 12.gs. otrajā pusē Rietumeiropu pāršalca ķecerības vilnis – reliģiski uzskati, kas ir pretrunā ar baznīcu. Tas stipri ietekmēja reliģija nozīmi cilvēku dzīvē, jo ķeceri izveidoja citas alternatīvas baznīcas savu ieceru īstenošanai. Tāpat tika ieviesti jauni sludinātāji, kuri bija tie paši mūki tikai nedzīvoja šķirti no sabiedrības. Par svētāko šie mūki uzskatīja dzīvi, kādu dzīvoja Kristus un viņa mācekļi. Mūku demonstrācijas un kaismīgā sprediķošana sabiedrībā uzturēja dziļas un izjustas ticības garu visa 13.gs. gaitā. Tagad, kad nopietnāka bija tapusi cilvēku attieksme pret kristietību, ikviens pie smaga darba ķērās augstāku un cēlāku mērķu vadīts. Pateicoties garīgās un materiālās labklājības pieaugumam, eiropieši bija nobrieduši dižiem darbiem visās cilvēka darbības jomās.
…
