1.Altāris- lat.: altaria; altus - augsts
1. Baznīcas - galds, uz kura notiek reliģisks rituāls. Katoļu baznīcās par altāri sauc arī blakus galdam esošo dekoratīvo sienu.
2. Senaja pasaulē altāris ir upurēšanas vieta.
3.Arka - lokveida pārsegums starp balstiem (piemēram, kolonnām vai sienām). Arku pirmoreiz sāka izmantot Indas ielejas civilizācija, pēc tam to sāka lietot arī Mezopotāmijā, Asīrijā, Ēģiptē. Vēlāk arku veidošanu attīstīja Senajā Romā, kur arkas bieži izmantoja virszemes būvju (piemēram, akveduktu) celtniecībā.
Arkas bieži izmantoja romānisko un gotisko katedrāļu celtniecībā.
Kā dekoratīvu elementu arku bieži izmanto islāma arhitektūrā.
5.Baptistērijs - Vieta, vēlāk speciala telpa kristīšanai agrās kristietības celtnēs.Pirmie baptistēriji bija klona padziļinājumi katakombās, kas tapuši pirmo kristīgo vajāšanu laikos un paredzēti kristāmā ūdens ieliešanai. Konstantīna Lielā laikā, kad kristīgo ticību izsludināja par Romas valsts ticību, sāka celt pirmos atklātos baptistērijus. Tā kā kristīšana bija bīskapu pārraudzībā, parasti baptistēriji atradās vai nu baznīcu tuvumā, vai arī bija apvienoti tieši ar baznīcas ēku. Atklāts baptistērijs ir ūdens baseins, ko ieskauj koncentrisku kolonnu rinda. 9.gs. ieviešot kristāmo bļodu, rietumu arhitektūrā baptistēriju celtniecība sāka izbeigties. Skaisti baptistēriju paraugi ir Romā, Ravennā, Florencē un Pizā.
…