Viduslaiku filosofija
• Kristietības rašanās, kā arī tās atzīšana Romā iezīmē jaunas pasaules atklāšanu, jaunas kultūras rašanos un jaunu cilvēka izpratni.
• Atšķirībā no antīkās filosofijas kosmoloģiskā pasaules redzējuma viduslaiku kristietiskā pasaules izpratne ir teocentriska,t.i.,par augstāko realitāti, no kuras atkarīgs viss pārējais, tiek uzskatīts Dievs.
• Viena no kristietiskās filosofijas pamatatziņām ir kreacionisma jeb radīšanas ideja. Radīšana ir Dieva brīvas gribas akts,kura rezultātāno nekā top pasaule.
• Svarīgs Vid.fil. ir reālisms un nominālisms.
• Dievs ir esamība, kuru neviens nav radījis.
Reālisms- visu esošo lietu un parādību pamatā ir vispārēji jēdzieni(idejas),kas sākotnēji pastāv Dieva prātā.
Nominālisti vispārējos jēdzienus uzskata par apzīmējumiem un vispārinājumiem,kurus lietām piedēvējis cilvēks.Nominālistu orientācija uz atsevošķo lietu parādību īpašību izziņu sekmēja Jaunlaiku zinātnes veidošanos.
Viduslaiku fil. Kā prectats rodas Misticisms.Misticisms meklē iespēju pārdabiskā veidā-emocionāla pārdzīvojuma ceļā- cilvēkam vienoties ar Dievu.
Aurēlijs Augustīns
• Viens no pirmajiem,kas attīsta padziļinātu skatījumu uz cilvēka iekšējo pieredzi, parāda cilvēku kā iracionāli un emocionāli bagātu būtni, kas tiecas pēc laimes un rod to saistībā ar Dievu.
• Dievs pasauli radījis nevis „no sevis”bet gan „no nekā” savas personiskās gribas dēļ.
• Pēc Augustīna domām, visa pirmskristīgā filosofija kļūdījās vērojot prātu kā noteicošo faktoru cilvēka dzīvē. Viņa skatījumā prāts nevar sasniegt patiesību, ja to nevalda atklāsme. Augustīna koncepciju raksturo 3 pamatnostādes:
a) Dieva prioritāte pār pasauli;
b) Gara prioritāte pār ķermeni;
c) Gribas prioritāte pār intelektu;
• Pēc Augustīna domām, cilvēks pats bez Dieva palīdzības nav spējīgs glābt savu grēkā kritušo dvēseli.
• Augustīns uzskata, ka cilvēka eksistenci raksturo virkne pretrunu jeb antinomiju, kuru vidū būtiskākā ir duālisms starp nemirstīgu, nemateriālu dvēseli un mirstīgo ķermeni.
…
