11.1 Eiropa pēc Romas impērijas sabrukuma. Lielā tautu staigāšana un viduslaiku Eiropas veidošanās
395.g. Romas impērija sašķelta 2 patstāvīgās valstīs. R- Romas galvaspilsēta- Romas(nepilda funkcijas), A-Romas galvaspilsēta- Konstantinopole.
R- Romas impērijā daudzas jaunas barbaru karalistes radušās.
Lielā tautu staigāšana(4-7.gs.)
Beidz pastāvēt antīkā pasaule un sāk veidoties jauna- viduslaiku sabiedrība
Sākās ar huņņu iebrukumu 375.g. austrumos.
Iemesli: cilvēku skaita pieaugums, klimatisko apstākļu pārmaiņas, huņņu iebrukumi.
Vidusjūras reģions pēc R-Romas impērijas sabrukuma
Veidojās 3 teritoriāli kompleksi- musulmaniskās arābu zemes, Bizantijas impērija un barbaru karalistes R- Romā.
Viduslaiku Eiropas veidošanās un kristietība
Saplūst barbaru tradīcijas, antīkie sasniegumi un vērtības un kristietība.
Austrumromas impērijā baznīca pakļaujas imperatoram, kas tiek uzskatīts par dieva vietnieku zemes virsū.
Rietumromā valda baznīcas autoritātes un karaļu vara. Pāvestam, mazinoties imperatora varai, jāuzņemas arvien vairāk pienākumu
Klosteru un misionāru ieguldījums Rietumeiropas garīgās vienotības izveidē
Klosteros valda statūti jeb regulas
Benediktieši- dzīvot paklausībā, šķīstībā un nabadzībā.
Klosteri- zinātnes un izglītības centri.
11.2. Barbaru karalistes un Bizantija
Vestgotus valsts un Ostgotu valsts
Pakāpeniski DR Gallijā izveidojās Vestgotu valsts, centrs- Tulūza. Biežas valdnieku maiņas, apdraudēti no citiem barbariem, neliels iedzīvotāju skaits.
Izveidotājs- Teodorihs Lielais. Pēc viņa nāves valsts sabrūk, to ieņem ģermāņi.
Langobardu valsts. Ģermāņu cilšu ienākšana Britānijā
Pēc iebrukuma Itālijā 568.g. pamazām izveidojas valsts ar galvaspilsētu Pāviju
Vēl ģermāņi iekaro Britāniju, Bretoņas pussalu.
Vandaļu valsts Z- Āfrikā un Burgundu valsts ar galvaspilsētu Lionu…
