Sakši, angļi, jiti sāk apmesties Britānijā (ap 450. g.).
Pāvests Gregors I sūta mūku Augustīnu pievērst angļus kristietībai. (597. g.).
Nodibināts klosteris Kanterberijā (601. g.).
Vitbijas sinode nolemj, ka Anglijas baznīcai jāievēro pāvesta Romas baznīcas rituāls (664. g.).
Pirmais datētais vikingu iebrukums Anglijā (793. g.).
Britānija sadalījusies vairākās mazās karalistēs (8. gs.).
Anglijas karalis Alfreds Lielais sakauj vikingus. Noslēgtais līgums „Dāņu tiesības” Anglijā ierobežo vikingu ieceļotājus (878. g.).
Dāņu Knuds iebrūk Anglijā (1015. g.).
Knuds – Anglijas karalis (1016. – 1035. g.).
Edvards Grēksūdzētājs – Anglijas karalis (1042. – 1066. g.).
Franki apmetas Gallijā (ap 400. g.).
Ziemeļaustrumu Francijā tiek sakauti huņņu vadoņa Atilas spēki (451. g.).
Franku valsts Merovingu dinastijas posms (486. – 751. g.).
Hlodvigs kļūst par franku karali (481. g.). Valda līdz 551. g.
6. gs. I pusē iekaro Aktivāniju, Burgundu valsti un atkaro Provansu.
Hlodvigs pieņem kristīgo ticību (496. g.).
Kārlis Martels sakauj arābus pie Puatjē (732. g.).
Gāzts pēdējais Merovingu valdnieks, par franku karali tiek pasludināts Pipins Īsais (751. g.).
Kārļa Lielā valdīšana (768. – 814. g.).
Franku kari ar sakšiem (772. – 804. g.).
Kārļa Lielā uzvara pār langobardiem un viņa kronēšana par langobardu karali (774. g.).
Bavārijas hercogistes pievienošana franku valstij (787./788. g.).
Pāvests kronē Kārli Lielo par Svētās Romas impērijas imperatoru (800. g.).
Verdenas līgums, kas paredz Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mazdēliem (843. g.).
Kārļa Lielā impērijas sabrukums (ap 843. g.) – Svētās Romas impērija sadalās 3 daļās.
Vikingi siro Parīzē (885. – 886. g.).
Burgundijā benediktieši nodibina Klinī klosteri (910. g.).
Vikings Rolons kļūst par Normandijas hercogu (911. g.).
Hugo Kapets tiek ievēlēts par Francijas karali (987. g.). Nodibinās Kapetingu dinastija.
Parīze kļūst par Francijas pastāvīgo galvaspilsētu (ap 1000. g.).
…
