1. Kāpēc dabas resursi ir īpaša bagātība?
dabas resursi — dabas sastāvdaļas, to skaitā gaiss, ūdeņi, flora, fauna, augsne, zemes dzīles
Dabas resursi kā īpaša bagātība ir tādēļ, ka tie nodrošina cilvēka nepieciešamību nodrošināšanu un sekmē zinātnes attīstību. Dabas resursi ir dabas sastāvdaļa un to izmantošana ir nepieciešama dažādu vajadzību nodrošināšanai. Jāpiezīmē to, ka dabas resursu kā īpašas bagātības statusu iegūst arvien vairāk jo daudzi nu dabas resursiem jau sāk izsīkt un tos nepieciešams racionāli izmantot.
Patērētāju attieksmi pret dabu un tās resursiem bija dominējoša kā tirgus tā plānveida ekonomikas valstīs. Patērētāju izšķērdīgā attieksme pret dabas resursiem pastāvēja ilgi. Daba tika uztverta kā pieliekamais, no kura tika tikai ņemti resursi cilvēku materiālās pasaules un ražošanas attīstībai.
Likumdošanā ir redzams skaidrojums par dabas resursu izmantotājiem un izmantošanas kārtību:
2. Kā tiek saprastas īpašumtiesības uz dabas resursiem?
Īpašumtiesības uz dabas resursiem no juridiskā aspekta var izskatīt divos veidos: kā tiesību institūts un kā īpašnieka tiesību kopums. Kā tiesību institūts tas ietver sevī tiesību normu kopumu, kurš regulē īpašumtiesību attiecības uz dabas resursiem. Šīs attiecības veido vairākas jomas vides tiesībās Latvijā – konstitucionālo, civiltiesību vides aizsardzības tiesības, ietverot zemes, ūdens, mežu, faunas un floras tiesības. Tiesību normu kopums, kas regulē īpašumtiesības, veido īpašumtiesības objektīvā nozīmē. Likumdošanā par apkārtējo vidi ir noteiktas specifiskas iezīmes un formas veidiem kā var tikt nodibinātas īpašumtiesības uz konkrētiem dabas resursiem, tāpat arī konkrētu dabas resursu īpašības, kā arī īpašības tiesiskuma realizācijai mehānismā uz īpašnieka zemi, ūdeni, zemes dzīlēm, mežiem utt. Īpašumtiesības uz dabas resursiem subjektīvi tiek saprastas kā īpašnieks tiesību kopums uz valdījumu, zemes lietošanu un rīcību ar to, ūdens un mežu resursiem un citiem īpašuma objektiem. Īpašumtiesību uz dabas resursiem subjektīvās tiesības nosaka jēgu un saturu juridiskajām attiecībām uz īpašumu. Īpašnieks ar savā īpašumā esošajiem dabas resursiem rīkojas brīvi, pēc sava ieskatījuma. Taču šī tiesība, tāpat kā pati īpašuma tiesība, nav absolūta. Īpašuma tiesība tiek ierobežota ar sabiedriski nozīmīgām interesēm. Dabas resursu īpašuma vai dabas resursu ieguves tiesību īpašnieks ir brīvs savu tiesību realizācijā uz dabas resursiem, ja vienīgi tas nenodara postu apkārtējai videi vai neietekmē citu personu tiesības un likumīgās intereses.
…