Nobeigums.
Ir iespējams secināt, ka Latvijas dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā būtiski ietekmē Latvijas vides jautājumus un attieksmi pret tiem. Eiropas Savienība paredz to, ka Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, ir jāadoptē ES izdotas direktīvas, kas paredz nozīmīgas korekcijas vides likumdošanā, kā arī, netiek izslēgtas korekcijas Latvijas likumdošana, kas rezultatīvi nozīmētu, ka Latvijas likumdošanā nevajadzētu būt likumiem, kas būtu pretrunā ar ES izdotajiem tiesību aktiem.
Kopumā Eiropas Savienības princips par vienotu likumdošanu, tai skaitā arī vides tiesību jomā, ir pozitīvs faktors, kas var veicināt vides tiesību uzlabošanos Latvijas gadījumā, un, līdz ar to, arī šo tiesību stingrāku ievērošanu.
Balstoties uz faktu, ka Latvijas likumdošanā paredzētās vides tiesību normas nav tik stingras kā Eiropas Savienība, tad Latvijai varētu būt salīdzinoši grūti tās adoptēt, tomēr tas prasītu laiku un izmaiņas likumdošanā, kā arī attieksmes maiņu pret vidi, vides tiesībām. Tā rezultātā, Latvijas gadījumā ir svarīgi ne tikai adoptēt vides tiesības saskaņā ar ES direktīvām, bet arī maksimāli adoptēt šos tiesību aktus praksē un pievērst būtisku uzmanību sabiedrības līdzdalības jautājumam, jo arī šis faktors ir svarīgs vides tiesību jomā.
Kopumā ir iespējams secināt, ka Latvijai ir problēmas ar konkrēto vides tiesību normu realizēšanu praksē, saskaņā ar tādiem tiesību aktiem kā, piemēram, „Baltic Agenda 21”, kas ir izstrādāts, ņemot vērā Baltijas valstu vides specifiku un potenciālās vides problēmas.
Būtisks faktors, kas līdz šim rada negatīvu iespaidu par vides tiesību realizēšanu Latvijas valstī, ir saistīts ar projektu realizāciju. Kā, piemēram, nereti projektu realizēšana tiek apstiprināta, pirms tam neizpētot šī projekta iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Ja šīs prasības tiks arī turpmāk ignorētas, tad nebūs iespējams uzskatīt, ka Latvija pilntiesīgi adoptē Eiropas Savienības normas vides tiesību jautājumos.
Par būtisku ir iespējams uzskatīt arī sadarbību trīs Baltijas valstu starpā , kā arī sadarbību Baltijas jūras reģionā kopumā.
Būtiskas izmaiņas vides likumdošanā, manuprāt, varētu notikt tad, kad Latvija pilnībā adoptēs ES izdotās direktīvas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.
…