1.1. Vides saglabāšanas problēmas pasaulē, Eiropā un Latvijā
Jautājums par vides kvalitātes saglabāšanu radās pirms 60 gadiem pasaulē un arī Eiropā. PSRS laikā maz varēja runāt par vides problēmām, PSRS konstitūcijā bija noteikta plānveidīga vides aizsardzība un valdīja uzskats, ka viss ir kārtībā.
60. gadu vidū radās tā saucamais Romas klubs, ko dibināja itālietis Aurēlio Počelli. Klubā iestājās pasaules slaveni zinātnieki (ne tikai vides speciālisti, bet arī juristi u.c. nozaru speciālisti), kas mēģināja izanalizēt, kas notiks ar vidi nākotnē (piemēram, Medorezs centās izpētīt, kāda pasaule izskatīsies pēc 60 – 100 gadiem). Rezultāts bija pārsteidzošs – cilvēki ar 2005. gadu ies strauji bojā, jo trūks dabas resursu, ūdens.
1992. gadā Riodeženēro konference, kur piedalījās ap 150 valstu vadītāji un plānoja 10 gadiem rīcības shēmu, ko darīt, lai saglabātu vidi. Lielās industriālās valstis pretojās.
2003. gadā Johanesburgā notika ANO konference (183 valstu vadītāji, to skaitā arī no Latvijas).
Pasaulē dominē 2 viedokļi:
1.10 gadu laikā ir konstatētas 3 galvenās problēmas:
1)CO2 gāzes izmeši pieauguši par 9-10% pasaulē, atsevišķi ASV zinātnieki uzskata, ka pat 18%.
2)Ik dienas iet bojā 30 000 cilvēku, jo 1 miljonam cilvēku trūkst ūdens un bagāto cilvēku spiediens uz biosfēru ir ļoti liels. Plānotie resursi pārsniedz reāli pieejamos.
3)Mežu iznīcināšana. Katru gadu mežu teritorija tiek samazināta par 17 miljoniem hektāru. Iet bojā 13% putnu, 12% zīdītāji.
2.Otrs, pretējs viedoklis, ko izteicis dānis Bjorns Lomborgs (grāmata “Skeptiskais vides aizsargātājs”). Viņš uzsver, ka tropiskie meži netiek iznīcināti, Kioto protokolu var atlikt par 90 gadiem. Ir sacelta tikai lieka ažiotāža. (SestDiena 1.-7.marts, 2003.g.).
Latvija pēc ekoloģiskajiem rādītājiem ir 9. vietā no 146 valstīm- tas ir labs rādītājs, bet vai patiess?
2025. gadā puse pasaules iedzīvotāju dzīvos reģionos, kurus apdraudēs vētras, zemestrīces, plūdi, sausums u.c. …
