Lai novērtētu vides tiesību pārkāpumus Latvijā, svarīgi ir arī apskatīt, kas ir galvenie starptautiskie vides aizsardzības tiesību dokumenti, kas ir saistoši Latvijas valstij:
• 1969.gada Starptautiskā konvencija par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā.
• 1979.gada Ženēvas konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos.
• 1985.gada Vīnes konvencija par ozona slāņa aizsardzību un 1987. gada Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām.
• 1990.gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC).
• 1992.gada Konvencija par bioloģisko daudzveidību.
• 1992.gada Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un 1997. gada Kioto protokols, kas ir viens no nozīmīgākajiem visā pasaulē pieņemtajiem vides aizsardzības dokumentiem.
• 1994.gada Starptautiskā konvencija cīņai pret augsnes degradāciju.
• 1998.gada ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija).1
Šo visu skaidri parāda pieejamā informācija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā, tātad mums būtu jāsecina, ka Latvija ir pievienojusies daudziem starptautiski pieņemtiem dokumentiem, lai uzlabotu vides aizsardzības tiesību ievērošanu Latvijā, Latvija ir uzņēmusies tās garantēt. Turklāt ir jau vēl daudzi un dažādi pašmāju likumi par vides aizsardzību. Taču tam visam seko viens liels „bet”. Latvijā vēl joprojām ir patiešām ievērojami vides tiesību pārkāpumi.
…
