Nacionālie parki ir plaši apvidi, kam raksturīgi nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi, cilvēka darbības neskartas un mazpārveidotas ainavas un kultūrainavas, biotopu daudzveidība, kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības [26].
Latvijā ir četri nacionālie parki:
1) Gaujas nacionālais parks;
2) Ķemeru nacionālais parks;
3) Slīteres nacionālais parks;
4) Rāznas nacionālais parks.
Pirmais nacionālais parks Latvijā tika izveidots 1973. gadā. Tā izveidošanas mērķis un uzdevums kopš tā laika ir dabas aizsardzība, saglabājot nākamajām paaudzēm neskartu un mazpārveidotu Gaujas senieleju ar pieteku ielejām. Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likumu, šis parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas atrodas Gaujas senielejā un tās apkārtnē, tā darbības mērķis ir aizsargāt mazpārveidotas dabas teritorijas, kam raksturīga liela bioloģiskā daudzveidība, iežu atsegumus, reljefa formas, laukakmeņus, avotus, kā arī tipiskās ainavas, dabas un kultūras pieminekļus un veicināt dabas tūrismu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Gaujas nacionālā parka nozīmīgākā daļa un galvenā dominate – Gaujas senieleja ir vienlaikus gan aizsargājama, gan izmantojama vides un kultūrvēstures izziņas tūrismam un veselīgai atpūtai. Gaujas nacionālā parka platība ir 91 745 ha un tā teritorija iedalīta piecās funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas rezervātu un dabas liegumu zonas. Dabas rezervāti aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, to apmeklēšana nav atļauta. Meži aizņem 47% no parka teritorijas. Nacionālajā parkā sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.…
