Zemnieku saimniecība – atrodas Alūksnes rajona Mārkalnes pagastā. Saimniecības kopplatība ir 27 ha un atrodas gleznainas upes Akaviņa krastā, 20 km no Alūksnes pilsētas.
Tā kā tradicionālās lauksaimniecības attīstības iespējas Mārkalnes pagastā ir ļoti minimālas, saimniecības tālākās attīstības mērķis ir attīstīt netradicionālo lauksaimniecību: vēžu mazuļu audzēšanu un radīt jaunas darba vietas savā pagastā.
Zemnieku saimniecības teritorijā upē Akaviņa un esošajā dīķī vēžošana notika apmēram pirms 15 gadiem. Lai nodarbotos ar pusintensīvo vēžu mazuļu audzēšanu ūdens pH līmenim jābūt no 7-8 un daudzi metāli vēžiem ir kaitīgi, tāpēc Alūksnes vides veselības centrā ir veikta ūdens analīze. Tiek izstrādāts projekts dīķu saimniecībai. 1999.gadā uzsākts esošās ēkas remonts , kura būs piemērota vēžu mazuļu inkubatora izveidei. Šī projekta finansiālie avoti būs SAPARD līdzekļi, kredītiestāžu kredīti , kā arī Jāņa Krūmiņa z. s. ”Robežnieki”, kuras specializācija ir zāģmateriālu ražošana . Pagaidām šī nozare uztur netradicionālo saimniecību.
Vēžu audzēšana.
*** Latvijas klimatiskie apstākļi ir piemēroti vietējo saldūdens vēžu Astacus-astacus sugas audzēšanai. Diemžēl pašlaik Latvijā ir tikai viena privātā saimniecība Kuldīgas rajonā, kura nodarbojas ar šo vēžu audzēšanu un pavairošanu. Šajā saimniecībā ir jau iegūts ap 30 tūkstošu vēžu mazuļu, bet , lai apmierinātu Latvijā pieaugošo interesi par vēžu audzēšanu, būtu nepieciešams iegūt vismaz 1 milj. vēžu mazuļu. Tam ir vajadzīgi papildu kapitālieguldījumi un vēlama sadarbība ar ārvalstu (Somijas, Norvēģijas) speciālistiem. Daļēji vēžu mazuļi varētu tikt ielaisti iekšējās ūdenstilpēs to krājumu papildināšanai, bet no tiem iegūtās 8-10 tonnas nodrošinātu galvenokārt iekšējā, kā arī , iespējams, ārējā tirgus vajadzības. Par vēžu audzētāju potenciālu Latvijā liecina nesen izveidotā Vēžu audzētāju asociācija, kurā patlaban ir 85 biedri, kas galvenokārt ir dažādu Latvijas novadu zemnieki, kuriem ir vēlēšanās savās saimniecībās attīstīt papildu ražotni vēžu audzēšanai.
*** Daudzsološa ir arī Eiropas upes vēžu audzēšana gan iekšējam, gan ārējam tirgum. Vēžu audzēšanai var izmantot jau agrāk izveidotos un šobrīd pamestos karpu dīķus, jo šīs zivju sugas audzēšana zemās tirgus cenas dēļ šobrīd neatmaksājas. Izmantojot pamestos dīķus, vēžu ražošanu ir iespējams uzsākt daudz lētāk, jo kapitālieguldījumi tad ierobežosies tikai ar ūdens padeves atjaunošanu, kā arī dambju un notekvietu sakārtošanu. Vislielākais risks vēžu audzēšanai ir slimība – vēžu mēris un to lēnais augšanas temps. Amerikas signālvēzis nav uzņēmīgs pret vēžu mēri, taču tā pavairošana Latvijas ūdeņos varētu izspiest vietējās populācijas vēžus. Ražošanas
apjoms sastādītu līdz 200 t gadā, noieta tirgus būtu ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārzemēs – Zviedrijā un Somijā, kur upes vēžiem ir ļoti labs eksporta tirgus.…
