Vulvas vēždraudes slimības
Psihosomatiskas ģenēzes niezes gadījumos, pirmajos 6 mēnešos veicot biopsiju, nekādu ādas patoloģiju nekonstatē. Tomēr slimībai turpinoties ilgāk, var atrast daudz pārmaiņu. Pēc Jeffcoate priekšlikuma visus šos pārmaiņu veidus apvieno ar nosaukumu „hroniskas vulvas epitēlijadistrofijas”.
Prekancerogēnās pārmaiņas ir tādas pārmaiņas audos, kas daudz biežāk izraisa malignitāti nekā veselie audi. Biežākās pirmsvēža izmaiņas vulvā ir:
Vulvas vēždraudes slimību klasifikācija (ISSVD, 1989)
I.Neoplastiskie vulvas ādas un gļotādas bojājumi:
1) Lichen sclerosus (agrāk saukta par vulvas kraurozi),
2) Vulvas plakanšūnu hiperplāzija (saukta arī par vulvas leikoplakiju vai
hiperplastisko distrofiju).
3) Citas dermatozes
II.Vulvas intraepiteliālā neoplāzija (VIN)
VIN I – vieglas pakāpes displāzija
VIN II - vidējas pakāpes displāzija
VIN III – smagas pakāpes displāzija
VIN IV – carcinoma in situ vulvae
III.Vulvas Pedžeta slimība – to uzskata par VIN neplakanšūnu audzēja tipu.
IV.Vulvas ļaundabīgie audzēji (plakanšūnu vēzis, verukozā karcinoma, bazālo šūnu vēzis, melanoma, sarkoma u.c.).
Ilgus gadu desmitus par svarīgākajiem riska faktoriem vulvas vēža attīstība tika uzskatīts cukura diabēts, arteriālā hipertensija un adipozitāte, taču pētījumos tas nav apstiprinājies. Domājams, ka tie varētu būt blakusfaktori slimības attīstībā gados vecākām sievietēm. Pēdējās desmitgadēs kā svarīgākais tiek atzīts cilvēka papillomas vīruss (HPV).Kā biežākie vulvas audos tiek atrasti HPV 16. un 18. tipi, bet nereti konstatē arī 6. un 33. vīrusu tipus.…
