Lai gan “Lāčplēša” tapšanas laikā Latvijas valsts vēl nebija dibināta, šķiet, ka arī Andreja Pumpura sirdī bija klusa cerība, ka tas kaut kad notiks. Manuprāt, tas arī bija iemesls tam, ka II dziedājumā Vaidelots bija teicis:
“Nesēro daudzi, slavenais tautiets:
Pēc gadu simteņiem modīsies tauta
Un sevim brīvību izkaros atkal,
Pieminot vectēvu slavenos darbus.”
Andrejs Pumpurs savā eposā par pamatu izmantoja vācu krustnešu iebrukumu Baltijā, taču to spējīgi apvija ar pasaku un teiku tēliem tā, ka dažreiz pat gribējās izdomāt pašam savu vēsturi, izmantojot “Lāčplēša” tēlus. Izlasot šo vēsturiski latviešu tautai tik svarīgo darbu, manuprāt, ir iespējams labāk izprast tos cilvēku pārdzīvojumus, kas viņiem bija jāizcieš, kaut vai neveiksmīgi, bet aizstāvot mūsu senču kultūru un tradīcijas.
…