Vēstures beigu priekšvēstneši: Kants, Hēgelis un Markss

Imanuels Kants
“Apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas pats savas vainas dēļ. Nepilngadība ir nespēja piepildīt savu sapratni bez citu vadības” tā Kants. Ar nepilngadību Kants nedomā vecuma ierobežojumu, bet gan cilvēka saprāta attīstības pakāpi. Cilvēki paliek “nepilngadīgi” tādēļ, ka ir pārņemti ar slinkumu un gļēvumu. Kants uzskata, ka ir ērti būt “nepilngadīgam”, jo tas dod iespēju ļaut citiem spriest par savu dzīvu, tādejādi izvairoties no atbildības par sevi.
Ir svarīgi domāt pašiem, jo mēdz būt “aizbildņi”, kas savu “aizbildniecību” izmanto savtīgos nolūkos.
Neraugoties uz lielo “nepilngadīgo skaitu”, ir cilvēki, kas domā patstāvīgi. Tieši šie cilvēki rada apgaismību.
Prāta publiskai izmantošanai jābūt brīvai, lai būtu apgaismība. Prāta izmantošana privāti ir ierobežota, taču nekavē apgaismības procesu.
Lai apgaismība noritētu veiksmīgi, pilsoņiem ir jāpilda savi pienākumi.
Kants atzīst, ka ļoti daudz kā trūkst esošajos apstākļos, lai cilvēki būtu spējīgi izmantot sapratni bez kādas vadības reliģijas lietās.
Apgaismība ir iziešana no “nepilngadības”. Kants uzskata, ka “nepilngadībā” cilvēki atrodas brīvprātīgi. Aizbildnis savu varu visvairāk parāda tieši reliģijas lietās.
Apgaismotam vadonim ir jāļauj saviem pavalstniekiem publiski izmantot savu prātu likuma ietvaros. Valdniekam jāpieļauj publisku domāšana un veselīga kritika.

…