Tradicionālais priekšstats par vēstures un atmiņas attiecībām ir samērā vienkāršs. Vēsturnieka uzdevums ir būt par atgādinātāju - to publisko notikumu atmiņas saglabātāju, kas pierakstīti, lai slavinātu tos, kas šajos notikumos piedalījušies, un radītu iespēju nākamajām paaudzēm mācīties no piemēriem. Vēsture, kā vēlāk tik bieži citētajā frāzē paudis Cicerons, ir atmiņas dzīvība (vita memonae).
Kā vēsture, tā arī atmiņa arvien vairāk top problematizēta. Pagātnes atcerēšanās un rakstīšana par to vairs nešķiet tik nevainīgi pasākumi, kā tas, iespējams, bija agrākos laikos. Nedz atmiņa, nedz vēsture vairs nav objektīva. Abos gadījumos mums jāņem vērā apzināta un neapzināta selekcija, interpretācija un izkropļojumi. Un abos gadījumos interpretācija, selekcija un izkropļojumi ir sociāli nosacīti. Moriss Halbvahss 20. gadsimta 20. gados apgalvoja, ka atmiņas veidošanos ietekmē sociālās grupas. Indivīdi atceras tiešā, fiziskā nozīmē. Taču to, kas ir atcerēšanās vērts, kā arī to, kā notiks atcerēšanās, nosaka sociālā grupa. Indivīdi identificējas ar tādiem publiskās dzīves notikumiem, kas ir nozīmīgi grupām, kuru locekļi viņi ir. Tie atceras pat daudz ko tādu, ko paši nav tieši piedzīvojuši. Kāda jauna ziņa, piemēram, var būt notikums pats par sevi, bet tā var kļūt ari par kāda cilvēka personiskās dzīves sastāvdaļu. Halbvahss stingri nošķīra kolektīvo atmiņu, kas viņam šķita kolektīvs konstruējums, no rakstītās vēstures, kuru viņš (domājams, vecā pozitīvisma manierē) uzskatīja par objektīvu. Tomēr mūsdienu pētījumos par vēstures rakstīšanu zinātnieki raugās uz vēsturi tāpat kā Halbvahss uz atmiņu, proti, kā uz sociālo grupu.
Atmiņu veidošanos ietekmē to pārmantošanas sociāla organizācija un atšķirīgie līdzekļi.
1. Mutvārdu tradīcija;
2. Atmiņu rakstiskās piezīmes;
3. Tēli – gleznoti, fotografēti, statiski un kustīgi;
4. Darbība, kas var palīdzēt pārmantot atmiņas tāpat, kā tā nodrošina spēju un iemaņu pārmantošanu, piemēram, no meistara uz mācekli.
5. Telpa.
No atmiņu pārmantošanas viedokļa raugoties, katram no līdzekļiem jeb starpniekiem ir savi trūkumi un stiprās puses.
…
