Vitamīnu uzņemšana:
Nepieciešamība pēc vitamīniem mainās atkarībā no vecuma, fizioloģiskā stāvokļa un veselības, darba, klimatiskajiem un daudziem citiem apstākļiem. Turklāt vitamīni darbojas optimāli tikai tad, ja pārējās uzturvielas ir nepieciešamā daudzumā.Gatavojot ēdienu, daļa vitamīnu iet zudumā. Vitamīnu daudzumu produktos samazina termiska apstrāde (it īpaši atkārtota sildīšana), saules gaisma (ēdiens atstāts gaišā telpā), gaisa skābeklis(vārīšana bez vāka, pārliešana no viena trauka otrā).
Īpaši daudz vitamīnu vajag augošam organismam, sievietēm grūtniecības un zīdīšanas periodā, kā arī cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku un intensīvu garīgu darbu. Vajadzība pēc vitamīniem pieaug smagu pārdzīvojumu laikā, augstā un zemā temperatūrā, gaismas un saules trūkumā, slimību, sevišķi infekcijas slimību laikā, drudža stāvoklī, pēc smagām operācijām u.tml.
Vitamīni Latvijas ēdienos: Galvenie vitamīnu avoti ir rupju miltu maize, rupji putraimi, piens un piena produkti, sviests, dārzeņi, augļi, kartupeļi, liesa gaļa, olas. atvijas apstākļos vitamīnu preparāti (vislabāk polivitamīnu veidā) vajadzīgi ziemā un agrā pavasarī, bet tie jālieto saprātīgi, nevadoties pēc principa „jo vairāk, jo labāk”. Lielās devās vitamīnu preparātus lieto kā medikamentus — tikai noteiktu laiku.
E-vielas: Starptautiskā Veselības organizācija, kurā ietilpst apmēram 170 valstis, ir noteikusi, ka pārtikas piedevas ir dabas savienojumi un ķīmiskas vielas, kuras vienas pašas pārtikā nekad nelieto, bet noteiktā daudzumā pievieno pārtikas produktiem. …
