Vērtspapīru tirgus veidi. Vērtspapīru tirgus ir organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas rada iespēju noslēgt atklātus un regulētus darījumus ar vērtspapīriem. Tas ir tirgus, kur īstenojas naudas resursu sadale starp naudas piedāvātājiem (ieguldītājiem) un tās patērētājiem (emitentiem) uz vērtspapīru apgrozības kā preces pamata. Vērtspapīru tirgu var uzskatīt par plašāka tirgus-finanšu tirgus-nozīmīgu sastāvdaļu. Sākotnējais jeb primārais tirgus ir tirgus, kur notiek vērtspapīru sākotnējā izvietošana. Sākotnējā tirgū apgrozībā nonāk tikai jaunas vērtspapīru emisijas. Sākotnējā tirgus dalībnieki ir emitenti, to pilnvarotās personas jeb emisijas izplatītāji un ieguldītāji. Otrreizējais jeb sekundārais tirgus ir tirgus, kur notiek jau iepriekš emitēto vērtspapīru apgrozība. Otrreizējā tirgū mainās vērtspapīru īpašnieki, bet izlaisto vērtspapīru kopējais apjoms apgrozībā parasti nemainās. Protams, ir arī izņēmumi-atvērto ieguldījumu fondu apliecību pārdošana un atpirkšana, papildu emisijas. Līdz ar to emitenti parasti negūst tiešu labumu no vērtspapīru otrreizējās apgrozības, bet ienākumus gūst tikai vērtspapīru īpašnieki. Otrreizējā tirgus dalībnieki ir ieguldītāji, tirgus starpnieki, kā arī fondu biržas, vērtspapīru centrālie depozitāriji u.c. Savukārt, biržas tirgus ir tirgus, kur darījumi ar vērtspapīriem tiek noslēgti fondu biržā. Darījumus fondu biržā var veikt, izmantojot biržas tirdzniecības sistēmu, kā arī tiešā veidā, vienojoties ar darījuma otru pusi. Ārpus biržas tirgus ir vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana, kas notiek ārpus fondu biržas.1 …
