Vērtspapīru tirgum Latvijā ir relatīvi nesena vēsture – tas tika izveidots tikai 1993.gada beigās, kad tika nodibināta Rīgas Fondu birža un sākta vērtspapīru tirgus attīstības koncepcijas izstrāde, kuru LR Ministru Kabinets pieņēma 1994.gada novembrī. Pirmā valsts vērtspapīru emisija tika veikta 1993.gada beigās. Savukārt, Rīgas Fondu biržas pirmā tirdzniecības sesija notika tikai 1995. gada 25.jūlijā. Tomēr vērtspapīru tirgus ir spējis ieguldītājiem piedāvāt daudz interesantu notikumu un iespēju nopelnīt. Turpmākajos gados, palielinoties valdības finansēšanas nepieciešamībai, kā arī attīstoties valsts vērtspapīru tirgum, investoriem tika piedāvāti garāka termiņa vērtspapīri. Tātad, līdz tam Latvijā vērtspapīru tirgus faktiski nepastāvēja, izņemot privatizācijas sertifikātu tirgu un Latvijas bankas organizēto valsts īstermiņa parādzīmju tirgu. Lai gan salīdzinājumā ar citiem Austrumeiropas vērtspapīru tirgiem Latvija ir labā stāvoklī, jo tirgus infrastruktūra un biržas tirdzniecības sistēma ir atbilstoša pasaules labākajai pieredzei, tomēr ir vairāki faktori, kas kavējuši tirdzniecības aktivitātes pieaugumu biržā un Latvijas vērtspapīru tirgū kopumā. Latvijas vērtspapīru tirgus neliekā kapacitāte ir galvenais iemesls, kāpēc tas nepiesaista lielo ‘’kapitāla dēvēju’’ interesi. Lai gan apgrozījuma ziņā Latvija ievērojami atpaliek no attīstīto valstu tirgiem, tomēr pēdējā laikā arī Latvijas vērtspapīru tirgū ir vērojama attīstība un integrēšanās, lai gan kopumā ņemot vērā nelielo akciju daļu, kas no katras akciju sabiedrības tiek tirgota biržā Latvijā neienāk daudzi ārvalstu ieguldījumu fondi, jo Latvijā grūti atrast pietiekami lielas brīvi tirgojamas akciju paketes, kas būtu viņiem pievilcīgas tieši sava lieluma dēļ.1…
