Vērtības ir ļoti sarežģīts fenomens, kas caurauž un sakārto mūsu dzīvi, sākot ar bioloģisko un beidzot ar kultūras un gara dzīves augstākajiem līmeņiem. [4,572]
Vērtības nav nekas cits kā jēga, kuru jūs izvēlaties. Tā teicis viens no slavenākajiem aksiologiem Ž. P. Sarts.
Vērtību izpratnē nepietiek ar vienkāršu apjausmu, kā tās darbojas mūsu sadzīvē.
Nav viegli vērtībai atrast pamatojumu un ierindot to noteiktā skalā. Filozofi nojauš vērtību pastāvēšanu un izvirza neskaitāmus jautājumus:
kas ir vērtība, kā kaut kas top par vērtību,
vai vērtības nosaka izdzīvošanas instinkti, sociālās intereses, vai tās ir pilnīgi neatkarīgas un pašas nosaka visu pārējo – intereses, normas, ievirzes.
vai vērtības ir atkarīgas no vērtētāja, subjekta (cilvēka), kas uz tām tiecas,
vai vērtības ir pārlaiciskas vai arī mainās līdz ar laiku, vēsturiskajām situācijām,
vai pastāv vērtību hierarhija (grieķu val. hieros – svēts, archē – vara, t.i. sakārtojums no zemākās līdz augstākajai vērtībai), un kas to nosaka? [4;572]
Aksioloģija (grieķu val. axia – vērtība) ir mācība par vērtībām un kā atsevišķa disciplīna tā radusies 19.gs. beigās. Aksioloģija attīstās līdztekus interesei par kultūras, cilvēku garīgās dzīves norisēm.
Viens no rašanās iemesliem ir ticības zušana absolūtajam kā pasauli vienojošajam un sakārtojošam principam. Kā absolūtu vērtību, pilnību filozofiskā nozīmē var minēt Dievu. Ja ir Dievs, tad viņa esamība jau dod kopīgu nostādni, kas ir vērtīgs un kas ir nevērtīgs. Dažādu notikumu un lietu vērtība tiek sakārtota attiecībā pret Dievu kā visaugstāko vērtību. Šis sakārtojuma princips (tas, kas ir tuvāk Dievam jeb pilnībai, ir vērtīgāks nekā tas, kas ir tālāk no Dieva) jau ir nostiprinājies cilvēku dzīves izjūtā, tāpēc klasiskajā filozofijā tam netiek pievērsta īpaša uzmanība.…
