RUDENS BEIGAS UN ZIEMAS SĀKUMU PIEŅEMTS UZSKATĪT PAR MIRUŠO SENČU PIEMIŅAS LAIKU. IR PAMATS SKAIDROJUMAM PAR “VEĻU ASTRĀLĀ PLĀNA KLĀTBŪTNI” RUDENS TUMŠAJĀ LAIKĀ, SAISTOT TO AR DABAS “NOMIRŠANU”, VAI ARĪ AR VEĻU MIELOŠANU PATEICĪBĀ PAR IEPRIEKŠĒJĀS RAŽAS DEVUMU. JĀATZĪST KRISTĪGĀS BAZNĪCAS IETEKME, SENĀK UN MŪSDIENĀS ATZĪMĒJOT ŠAJĀ PERIODĀ – 1.NOVEMBRĪ VISU SVĒTO DIENU UN 2.NOVEMBRĪ VISU DVĒSEĻU DIENU. VĒL 19.GS. LATVIJAS NOVADOS VEĻU – SENČU GARU MIELOŠANAS DIENAS IR BIJUŠAS ARĪ CITOS GADALAIKOS: ZIEMAS SVĒTKOS, JAUNAJĀ GADĀ UN PAT PAVASARĪ. DOMĀJAMS, KA KATRA ĢIMENE SAVUS SENČUS PIEMINĒJACITĀ LAIKĀ. MŪSDIENĀS DAĻA ŠO SVĒTKU ELEMENTU PĀRGĀJUSI UZ MIRUŠO PIEMIŅAS DIENU ATZĪMĒŠANU. VEĻU LAIKĀ BŪTU LIETDERĪGI PIEMINĒT ARĪ BALTU APBEDĪŠANAS UN BĒRU RITUĀLU TRADĪCIJAS, LAIKĀ NO AIZVĒSTURES LĪDZ MŪSDIENĀM. DAĻĒJI BĒRU TRADĪCIJAS APRAKSTĪTAS VĒSTURES DOKUMENTOS.
SENĀKĀS RAKSTĪTĀS LIECĪBAS PAR BĒRU RITIEM
FRANČU CEĻOTĀJS ŽILBĒRS DE LANNUĀ APRAKSTA LIVONIJĀ KURZEME PIEREDZĒTO AP 1414.GADU:” MINĒTIEM KURŠIEM – ES ZINU, KA TIE AR VARU PIESPIESTI PAR KRISTĪTIEM, IR SEKTE, KAS PĒC NĀVES APBEDĪŠANAS VIETĀ RĪKO SĀRTU NO TĪRA OZOLKOKA KĀDĀ NO SAVIEM TUVĀKAJIEM MEŽIEM VAI BIRZĪM, IETĒRPJOT UN IZROTĀJOT MIRUŠO AR VIŅU LABĀKAJĀM ROTĀM. VIŅI TIC, KA DŪMIEM CEĻOTIES PRET DEBESĪM, DVĒSELE IR GLĀBTA, BET, JA DŪMUS NES SĀŅUS, DVĒSELE IR PAZUDUSI”.
VIDZEMES BAZNĪCAS LIKUMI KOPŠ ZVIEDRU LAIKIEM, T.I. 16.GS. NOTEICA, KA MIRUŠIE APGLABĀJAMI TIKAI IESVĒTĪTĀS VIETĀS. TAČU VĒL 18.GS. BIJA GADĪJUMI, KAD ŠOS NOSACĪJUMUS NEIEVĒROJA. REIZĒM MIRUŠOS APBEDĪJA NETĀLU NO MĀJAS. ĻOTI BIEŽI APBEDĪJA PAKALNOS, KUR REIZ BIJA ATRADUŠĀS KATOĻU KAPELLAS. VALMIERAS APKAIMĒ DAUDZI TIECĀS MIRUŠOS APBEDĪT ZILAJĀ KALNĀ.…
