Laimīgas ir tautas, kuras vada un valda stipri, taisnīgi un gudri karaļi un valdnieki. Taču karaļu pasaulē maz, ne visi tie ir gudri un stipri, - īsti un lieli valdnieki. Vēl laimīgāka ir tauta, ja tai daudz cilvēku, kuri ir un var būt dzīves valdnieki, - valdnieki un uzvarētāji bez troņa, sceptera un citām ārējām goda un varas zīmēm, bet ķēnišķīgi bagāti un stipri garā, iekšējā spēkā un gudrībā, dvēseles brīvībā un ikdienas darbā. [2,9]
1. Teorētiskā daļa
1.1. Priekšstati par labu līderi
1. Līdera pēdējā pārbaude ir tā, vai viņš atstāj cilvēkos ticību un spēku, lai tie turpinātu viņa darbu.
2. Tautai ir pārāk grūti apbrīnot līderus, kuri pārāk tuvu lido zemei.
3. Vadonis ir nesekmīgs, kad rīkojas pretēji savai sirdsapziņai.
4. Gudrs vadonis nekad neieslīgst svētlaimē. Tā vietā viņš tic sava grūtā darba nākotnei, fiziskai izturībai, pretestībai un optimistiskam noskaņojumam.
5. Neviens nevar būt pasīvs pret dzīvi, katram ir jāiestājas tajā, uzskatot daudzas lietas par svarīgām. Šādā veidā cilvēks iepazīst zaudējuma sūrumu, bet tas ir tā vērts. Nekas nav tik tukšs un nenozīmīgs kā dzīve bez kustības.
6. Vadīt un mācīt – šīs lietas ir neatdalāmas.…