Vadošā darbība – Jaunības periodā cilvēks jau ir apguvis spējas veikt loģiskās operācijas, kuras vēl tikai apguva sākumskolā un pamatskolā (analizēt, sintezēt, abstrahēt, vispārināt un klasificēt), prot izvirzīt hipotēzes, improvizēt par dažāda satura informāciju, spēj atrast nestandarta risinājumus, ietvert savas problēmas vispārīgu problēmu konteksta. Šai vecumā noslēdzas augšana garumā un pakāpeniski iestājas auguma nobriedums.
Uztvere – Ne velti šo periodu (jaunību) sauc par "vērtas un dziņu" laikmetu cilvēka dzīvē, kad cilvēks meklē savu īsto ES (patību), uzdodot jautājumus: kas viņš ir; kāda ir dzīves jēga; kas gaida nākotnē? Jauniešus interesē globālas problēmas: Dievs, Cilvēks, Pasaule, Kosmoss, Morāle u. tml. Jauniešus uztrauc vientulība, viņi tiecas pēc mīlestības, pēc tuvības, tajā pašā laikā mēģinot izprast sevi, tāpēc arī saka, ka viņiem ir paaugstināta tieksme uz pašanalīzi, uz introversiju, savas iekšējās pasaules izpēti
Uzmanība – Jaunības periodā salīdzinājumā ar pusaudžu periodu notiek personības izpausmju harmonizācija - stabilizēšanās, līdzsvara iestāšanās. Jaunietis salīdzinājumā ar pusaudzi vairāk atbilst pieaugušam nekā bērnam. Šajā vecumā jaunieša personība vairāk individualizējas, nekā ir konformistiska.
Psihes jaunveidojums – Jauniešu vecumā būtiskais psihes, personības attīstības procesos ir ES attīstība, identitātes meklēšana, sociālās lomas, profesionālās piemērotības meklēšana, visu intelektuālo procesu lielāka intelektualizacija, teorētiskas, abstraktas domāšanas nostiprināšanās, intimitātes pieaugums attiecībās ar vienaudžiem, bet lielāka individualizācija, pragmatisms attiecībās ar pieaugušajiem.
…