Piažē ir pārāk šaurā empīriska bāze , par ko arī viņš ir saņēmis kritiku, bet autors ir pievērsis uzmanību tam, ka saskare ar apkārtējo vidi attīstība ir paša konstruktīvs process. Enerģijas patēriņš .Līdz ar to skolās iesaka uzlabot izziņas procesu balstoties uz atbilstošam problēmām un neieprasot no galvas iemācītu svešu atziņu reproducēšanu. Tādejādi didaktikā priekšroka tiek dota patstāvīgas atklāšanas un heiristisko mācību modeļiem.
Ž.Piažē ir īpaša personība psiholoģijas zinātnē. Viņš ir pirmais pētnieks, kas konstatēja bērna intelektuālās attīstības kvalitatīvās pārmaiņas, pētot bērnus no dzimšanas līdz jaunībai, un izveidoja intelektuālās attīstības teoriju. Ž.Piažē kognitīvo attīstību iedala četrās stadijās un to sauc par Kognitīvo attīstību teoriju.
Ē.Eriksons personības attīstību skaidro kā adaptācijas sociālajā vidē. Psihosociālas attīstības stadijas. Autors uzsver, ka attīstība noris pēc epiģenētikas principa. Visas astoņas fāzes cita ar citu ir saistītas tik liela mērā, ka tās izriet cita no citas. Katrai krīzei jau ir bijusi tās attīstības pirmsākumi un vēl apzināta ir tās pārvarēšana. Problēmu atrisināšana ir atkarīga no īstās attiecības īstajā laikā.
Kolbergs pētījis sociālās attīstības stadijas, kas jāsaprot, ka autora izveidoto pakāpju secību nesasniedz visi cilvēki un nav arī teikts, ka pastāv precīza pakāpju atbilstība vecumam, kā arī attīstība ir nemainīga.
Faulers definē ticību kā uzticēšanos, pamatojoties uz virkni pieņēmumu par to, kā viens cilvēks ir saistīts ar citiem, pārējiem cilvēkiem šajā pasaulē. Autors izveido eksperimentu un izveido visu trīs psihoanalītiķu uzskatu debates un salīdzina trīs autoru izteiktas idejas par bērnu attīstības posmiem. Faulers ir bijis pazīstams ar L.Kolbergu un lasījis lekcijas balstītas uz viņa izstrādāto ideju. Eriksons un Piažē ir strādājuši kopā, savukārt Kolbergs un Eriksosn ir tikušies un dalījušies ar idejām. Kolbergs un Piažē nav tikušies nekad. Kolbergs iedvesmojies no Piažē idejas. Piažē un Kolbergs akcentē savu analīzi uz domu struktūru un ka tā reaģē uz ikdienas ieražām. Erikson savukārt uz personības attīstību kopumā. Apskata astoņus dzīves gadus no cikla, tuvu bioloģiskais attīstībai un hronoloģiskam vecumam. Kolbergs piedēvēts kā vairuma sabiedrības personas morālais spriedums.
…