Vardes – (Rana) –varžu dzimtas (Ranidae) ģints.Bezastainie abinieki.Latvijā konstatētas 5 sugas,no tām 2 sugas ietilpst brūno varžu grupā,3 sugas – zaļo varžu grupā.Varžu āda gluda.Acs zīlīte horizontāla vai apaļa.Mute ar zobiem (augšžoklī).Dzīvo dažādos, parasti mitros biotopos .Galvenā barība – kukaiņi.Vardes ēd arī slēpti dzīvojošo (kriptisko) sugu un „negaršīgo”(aposemantisko) sugu kukaiņus,tādēļ vardēm ir būtiska nozīme kukaiņu daudzuma regulēšanā.Īpaši aktīvas vardes ir siltā un mitrā laikā.Nārsto stāvošo ūdeņos.Mātītes nērš ikrus atsevišķās kaudzītēs.Attīstās ar pārvēršanos (metamorfozi).Kāpurs ir kurkulis.Vardes ēd putni (čakstes, stārķi,zivju gārnis,ērgļi, meža pūce), zīdītāji (jenotsuns, ūdrs,ūdeles, cauna,sesks), čūskas (zalktis,odze), plēsīgās zivis (līdakas, sams).
Bŗūno varžu mugura gaiši dzeltenbrūna līdz tumšbrūna. Galvas sānos no acs pāri bungādiņai stiepjas tumšs plankums.Tēviņiem ir iekšējie rezonatori.Brūnās vardes ir nozīmīgi entomofāgi – egļu vērī, ozolu gāršā un liekņā to patērētā kukaiņu biomasa vairākkārt lielāka par biomasu, ko patērē zvirbuļveidīgie putni.Latvijā konstatētas 2 brūno varžu sugas.Parastā varde (R.temporaria – ķermeņa garums līdz 10 cm, pakaļkāju pēdas paugurs zems un īss) ir dominējošā suga Latvijas mežu ekosistēmās.Dzīvo dažāda tipa mežos, it īpaši mitros egļu un priežu- egļu mežos, terašu un palieņu gāršā un liekņā, kā arī zemajos purvos,mitrās pļavās un kultūainavā.Barības sastāvs mainās atkarībā no biotopa.Galvenā barība – divspārņi, vaboles, mazāk – gliemji un taisnspārņi.Nārsto aprīlī.Mātīte iznērš 670-2 200 ikru.Kāpuri izšķiļas pēc 14 dienām.Jaunās vardes sāk parādīties jūnijā.Aktīva līdz oktobrim.Parasti ziemo tekošos ūdeņos, kā arī avotos un ezeros (upju ietekas vai iztekas vietās), no lielām upēm izvairās.Ziemošanas laikā parastā varde ir viens no galvenajiem ūdra barības objektiem.…
