1.1.Notikuma jēdziens
Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pēta gadījuma rakstura parādības un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorijā viens no svarīgākajiem pamatjēdzieniem ir notikuma jēdziens.
Ar notikumu turpmāk sapratīsim jebkuru parādību, kas dotajos apstākļos var notikt, vai arī nenotikt. Notikums ir novērojuma vai mēģinājuma rezultāts.
Piemērs. No urnas, kas satur baltas un melnas lodītes uz labu laimi izņem vienu lodīti. Darbība – izņem lodīti ir mēģinājums. Pieņemsim, ka izņemtā lodīte ir balta. Šis fakts ir notikums.
Notikumi var būt trīs veida.
Nenovēršams ir notikums, kas dotajos apstākļos noteikti notiks, neizbēgami notiks.
Piemēram, ir neizbēgami, ka pie normāla atmosfēras spiediena 200C temperatūrā tīrs ūdens atradīsies šķidrā agregātstāvoklī.
Neiespējams notikums ir tāds notikums, kas dotajos apstākļos nevar notikt.
Piemēram, ir neiespējami, ka tīrs ūdens pie normāla atmosfēras spiediena 200C temperatūrā atrastos cietā agregātstāvoklī.
Gadījuma notikums ir notikums, kas dotajos apstākļos var notikt un var arī nenotikt.
Piemēram, vienreiz metot spēļu kauliņu, ciparu seši var uzmest un var arī neuzmest.
Notikumus parasti apzīmē ar latiņa alfabēta lielajiem burtiem: A, B, C,…, X, Y, Z,…Aplūkosim dažus piemērus.
Gadījuma notikumus sauc par vienādi iespējamiem, ja nav zināmi objektīvi iemesli, kāpēc viens no tiem varētu notikt biežāk nekā citi.
Piemērs. Monētas mešanā notikumi A – “uzmest skaitli” un notikums – “uzmest zīmējumu ir vienādi iespējami. …