Cilvēki jau izsenis ir mēģinājuši izskaidrot šo bezgala skaisto dabas parādību- varavīksni. Varavīksnes loks pāri debesjumam ir viens no krāšņākajiem dabas skatiem.
Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos. Lietus pilieni darbojas kā mazas prizmas. Varavīksne parādās iepretim saulei uz mākoņu fona, kad līst.
Pirmo varavīksnes veidošanās teoriju izstrādāja franču zinātnieks R. Dekarts 1637. gadā.
Krāšņā loka ārējā mala ir sarkana, leņķis 42°, turpretī iekšējā – violeta. Pārējās krāsas izvietojušās atbilstoši tās loka garumam. Tradicionāli pieņemts, ka varavīksnes lokā ir septiņas krāsas – sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, gaiši zila, indigo un violeta. Bet patiesībā tajā ir bezgalīgi garš krāsu spektrs – no sarkana līdz violetam, kā arī toņi, kas cilvēka acīm nemaz nav saskatāmi.
Dažkārt var novērot blakus jeb sekundāro varavīksni ar pretēju krāsu izvietojumu. Tā rodas, kad daži saules gaismas stari atstarojas lietus pilienā divas reizes.
Parasti varavīksne nav lielāka par pusloku, vienīgi brīvā atmosfērā un kalnos var novērot gandrīz pilna apļa varavīksni. Savukārt miglas slānī novērojama balta varavīksne.
…
