12. Konstitucionālā tiesvedība varas dalīšanas sistēmā
Ideju par tādas institūcijas nepieciešamību, kas sargātu Satversmi, Latvijā pirmo reizi izteica Saeimas deputāts Pauls Šīmanis 1930. gadā rakstā "Latvijas Satversmes astoņi gadi". Turpinot šo ideju, 1934. gada 8. maijā Saeimas deputāts Hermanis Štegmanis iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmi ar 86.1 pantu, kas paredzētu speciālas Valsts tiesas izveidi. Tomēr šis priekšlikums nepieciešamo balsu vairākumu neguva. Atjaunojot neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti, nebija šaubu par to, ka izveidojama konstitucionālā tiesa. Tā tika minēta arī Augstākās padomes 1990. gada 4. maijā pieņemtajā deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Taču 1992. gada 15. decembrī likumā "Par tiesu varu" tika paredzēts izveidot nevis patstāvīgu institūciju, bet Konstitucionālās uzraudzības tiesu palātu Augstākās tiesas sastāvā. Reāli tā izveidota netika.
Pēc 5. Saeimas sanākšanas 1993. gadā valdība uzsāka izstrādāt Satversmes tiesas likuma projektu un 1994. gada pavasarī iesniedza to Saeimai. 1994. gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", paredzot izveidot neatkarīgu Satversmes tiesu, kuras darbību regulē Satversmes tiesas likums. Šāds likums kopā ar attiecīgiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā tika pieņemts 1996. gada 5. jūnijā.
Satversmes 85. pants paredz, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Satversmes tiesas likuma 1. panta pirmā daļa nosaka, ka Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.
Kā redzams, ne Satversmes 85. pants, ne arī Satversmes tiesas likuma 1. pants nekonkretizē Satversmes tiesas funkcijas. Sīkāk par Satversmes tiesas funkcijām runā Satversmes tiesas 16. pants. Minētā likumā norma nosaka, ka Satversmes tiesa izskata lietas par: 1) likumu atbilstību Satversmei; 2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei; 3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem); 4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam; 5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu; 6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Satversmes tiesa nav tiesīga ierosināt lietas pēc savas iniciatīvas. Tā izskata lietas tikai pēc likumā noteiktu personu pieteikuma.
…
