Valstu attīstība, galvenās tendences pēc Otrā pasaules kara

Politika
ASV
Harijs Trumens pasludina „komunisma atturēšanas” politiku, rezultātā, ASV iesaistās Eiropas un visas pasaules lietās.
1950. g. Stratēģiskais mērķis – ASV iejaucas visur, kur draud PSRS agresija.
1953. g. par prezidentu kļūst Dvaits Eizenhauers – iestājas par komunisma atturēšanu
1961. g. par prezidentu kļūst Džons Kenedijs – plānoja attīstīt R-Eiropas un ASV partnerību, izvirzīja ideju par NATO daudzpusējo kodolspēku izveidi, kā arī par muitas tarifu samazināšanu tirdzniecībā starp ASV un Eiropas Kopienu, taču to kavēja krīzes Austrumu-Rietumu attiecībās.
1963. g. Dž. Kenedija vietā – Lindons Džonsons. Viņa laikā ASV iesaistījās Vjetnamas karā.
60. gados – politiskais terorisms.

PSRS
50. gadu sākumā politiskā krīze.
Ārpolitikā PSRS 50. gadu sāk. bija nonākusi izolācijā.
Pēc Staļina nāves nodibināja „kolektīvo valdību”, tajā ietilpa visi PSKP CK prezidija locekļi.
„Kolektīvās valdības” aizsegā sākās cīņa par varu, vispirms valdošā elite apvienojās pret visbīstamāko un visienīstāko sāncensi – Beriju.
1956. gadā – PSKP XX kongress, kurā Hruščovs uzstājās ar ziņojumu par Staļina „personības kultu”.
PSKP XXII kongresā tika pasludināts mērķis 20 gadu laikā uzcelts komunismu PSRS un ekonomikas ziņā apsteigt un pārspēt ASV.
1956. g. uzsāka armijas skaitlisko samazināšanu.…