Tiesību zinātne kā zinātnes sastāvdaļa.
Tiesību zinātne ir viena no zinātnes nozarēm, tiesību zinātne pieder pie sociālajām zinātnēm, tomēr vispārējās iezīmes ir kopējas ar visām zinātnes nozarēm. Zinātne ir cilvēka darbības institūts un sistēma, kuras galvenā funkcija ir producēt patiesas (objektīvas) zināšanas par īstenību un tās teorētiski sistematizēt., tā ir zināšanu sistēma, kura veltīta noteikta priekšmeta studēšanai. Pēc priekšmeta un metodēm zinātnes sistēmu veido: 1)humanitārās un sociālās zinātnes; 2)dabas zinātnes; 3)tehniskās zinātnes. Zinātnes īpašības – 1)pateicoties zināšanu sistematizācijai tā kļūst par patiesu zināšanu sistēmu, kuras svarīgākie elementi ir likumi, principi, kategorijas u.c.; 2)patiesās zināšanas pastāvīgi funkcionē, viens no darbības rezultātiem ir jaunu zināšanu producēšana; 3)teorētiskās zināšanas tiek noformētas ar speciālas – zinātniskas valodas palīdzību, kuru raksturo diezgan augsta precizitāte un atbilstība noteiktām loģiskām prasībām; 4)zināšanas, kas veido zinātnes saturu, pārbauda, novērtē, apstiprina vai neapstiprina ar empīrisko pētījumu palīdzību un praksi. Šīs īpašības attiecināmas arī uz tiesību zinātni, taču ir arī atšķirības – atspoguļojuma un izziņas objekts ir tiesības. Juridiskā zinātne – sabiedriskā zinātne, kas pēta tiesības kā īpašu sociālo normu sistēmu un tiesībpiemērošanas darbības dažādus aspektus. Tiesību zinātne ir fundamentālāko zināšanu formu sistēma. Viens no svarīgākajiem šīs sistēmas elementiem ir likumi. Attiecības, ko atspoguļo likumi, visbiežāk sauc par likumsakarībām. Viena no likumu īpašībām – noturīgums.…