Unitārā valstī pastāv augstāka valstisko orgānu sistēma, šo sistēmu veido – valsts galva, parlaments, valdība, augstākās tiesas institūcijas. Pārstāvniecības un administratīvie teritoriālie veidojumi nav pieskaitāmi pie augstākās varas orgāniem. Unitārā valstī pastāv vienota tiesību sistēma. Tikai centrālās valsts varas orgānu izdotie normatīvie akti iegūst augstāko likuma spēku un ir obligāti visiem visā valsts teritorijā. Tas nenozīmē, ka vietējās pašpārvaldes nevar veikt tiesisko regulējumu; lokālo problēmu risināšanai, pašpārvalžu izdotie normatīvie akti ir ar zemāku juridisko spēku, kurus izdod kompetences robežās un tie attiecās tikai uz konkrēto reģionu.
Nodokļu sistēmas ieviešana unitārās valstīs ir atšķirīga, taču pirmtiesības uz nodokļu sistēmas izveidošanu pieder valstij, nevis administratīvi teritoriāliem iedalījumiem. Teritoriāliem iedalījumiem, atšķirībā no valsts nav tiesību pašrocīgi ieviest savu nodokļu politiku. Parasti unitārā valstī tiek izveidota vienota tiesu iekārta. Unitāras valstis ir Latvija, Grieķija, Islande, Francija, Malta, Itālija, Kolumbija, Portugāle utt.
17) valsts izcelšanās teoriju raksturojums.
Izpratnes par valsts būtību ir daudzveidīgas, bet jautājumā "Kādēļ pastāv valsts ?" , visu laikmetu domātājiem ir kopīga nostādne, ka valsts vajadzīga, lai sabiedrībā varētu uzturēt kārtību.
Vēsturiski ir zināmas dažādas valsts izcelšanās teorijas. Tādejādi faktiski var runāt par valsts rašanās teoriju plurālismu.
Apskatot valsts rašanās un attīstības teorijas, pamatā teorijā apskata valsts rašanās modeļus un sniedz attaisnojumus tādiem attīstības modeļiem, kas radušies kādos vēsturiskos procesos vai arī pēc kādām socioloģiskām likumsakarībām radušies valstiski veidojumi un valsts vara. Šīs teorijas tieši interesējas par formām, kurās radās politiski veidojumi; vai tas būtu ar zemes īpašumu, zemes aizdošanu, vai ar priestera, militāro vai ekonomisko vadības lomu iegūšanu.
Ir teorijas, kas politisko kopību rašanos grib izskaidrot ar vēsturiskām prasībām un uzdevumiem.
Patiesībā politiskās kopības ir izaugušas no dažādām saknēm.
Īpaši svarīgās no tām tiek vispārinātas ar tā saucamo teoriju palīdzību aptverošos rašanās modeļos. Valsts izcēlās atbilstoši apstākļiem. Valsts izcelšanās teorijās atspoguļojas tās rašanās reālais process un tāpēc var teikt, ka zinātniski pamatotas un pētītas galvenokārt ir septiņas teorijas, tomēr visbiežāk tiek atspoguļotas četras valsts izcelšanās teorijas:
1. teoloģiskā;
2. patriarhālā;
3. patrimoniālā;
4. līgumiskā.
Valsts rašanas daudzveidību nosaka:
a). Uz valsts rašanas procesu iedarbojas daudzi faktori: sociālie, ekonomiskie, militāri politiskie, klimatiski, informatīvie.
b). filozofi - kas piedāvā izskaidrojumu valsts rašanas procesam, dzīvoja dažādos vēsturiskos laikmetos utt.
…
