Proporcionālā vēlēšanu sistēma un tās iezīmes. Radusies 1889.gadā kā pretsvars mažoritārai (bet tie nav pretmeti).
Pastāv arī LR – pamatā ir ideja par politisko spēku proporcionālās pārstāvības nepieciešamību. Visizplatītākā forma – partiju saraksti (kandidātu saraksti), kas tiesīgi startēt vēlēšanu apgabalos - katrs saraksts iegūst tādu deputātu mandātu skaitu, kāds ir proporcionāls par šo partiju (sarakstu) nobalsojušo vēlētāju skaitam.
Mažoritārā- pamatā ir vairākuma princips- ievēl kandidātus, kuri ieguvuši lik iepriekš noteikto balsu vairākumu - sadalot valsti vairākos vēlēšanu apgabalos var būt sit, kad balsis pazūt ....
1.Atsķ. no mažoritārās vēlēšanu sist., proporcioālā garantē arī nelielu politisko spēku iespēju gūt pārstāvību parlamentā, - bet tas var radīt grūtības valdības izveidošanā un darbībā.Proporcionālā var tikt izmantota daudzmandātu vēlēšanu apgabalos.Vislabākie rezultāti ir tad, ja visa teritorija ir 1 vēlēšanu apgabals. Daudzās valstīs deputātu mandātu sadalē netiek pielaistas partijas, ja par tām nav nodots noteikts % vēlētāju balsu (LR – 5%). Proporcionālā vēlēšanu sistēma tātad vēlēšanās paustos politiskos uzskatus proporcionāli projicē parlamentā. Tas parādās kā vēlēšanu dienā tautā valdījušo politisko uzskatu un virzienu spoguļattēls. Galvenās iezīmes:
vēlētāju balsis dala proporcionāli ievēlamo deputātu skaitam
lietderības apsvērumu dēļ, var noteikta % barjera, kuru nepārsniegušie kandidātu saraksti netiek pielaisti mandātu sadalē- jo pārstāvēto partiju skaitam parlamentā jābūt tādām, lai izveidotu darbspējīgu, stabilu valdību, kurš baudītu S vairākuma uzticību.
kandidātu sarakstus var iesniegt tikai politiskās partijas un apvienības
atsevišķās valstīs, t.sk. LR, - pieļauj grozāmus kandidātu sarakstus, t.i., vēlētājs, nododot savu balsi par noteiktu kandidātu sarakstu, ir tiesīgs izteikt savu atbalstu (pieliekot +) vai noraidījumu (svītrojot) atsevišķiem šī saraksta kandidātiem
ir izstrādātas matemātiskas aprēķināšanas metodes.- "senlāga" metode, dod priekšrocības tiem kandidātu sarakstiem un tām pol. organizācijām, kuras ir ieguvušas lielāko vēlētāju atbalstu. Kā Latvijā. donta metode- kā štatos, kur balso pa atsevišķiem apgabaliem un tas, kas savāc visvairāk balsu Latgalē iegūst visas Latgales balsis.
trūkumi:
1)politiskās izvēles vājums – ja mažoritārajās vēlēšanās pie varas nāk lielākās partijas, tad pēc proporcionālajām vēlēšanām parlamentā var iekļūt arī partijas ar niecīgu piekritēju skaitu. Līdz ar ko iespējams, ka parlaments sadrumstalojas daudzās grupās, kas kaitē valdības izveidošanai. Tādēļ ieviestas vēlēšanu kvotas. Mažoritārā vēlēšanu sistēma rada lielāku ticamību, ka varēs izvairīties no spēku šķelšanās parlamentā.
2)Partiju vēlēšanas (personību vēlēšanas vietā) – partiju vēlēšanas izspiež personību vēlēšanas - īpaši parādās, ja saraksti ir negrozāmi (LR gan ir grozāmi).
Proporcionāla – vairāk Skandināvijā, mažoritārā – Lielbritānijā.
Vēlēšanu tiesību konstitucionālie principi- nostiprināti Satversmes 6.p. – Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Saeimas vēlēšanu likums atklāj atsevišķu iepriekš minēto principu saturu.
Vispārīgas – visas tautas piedalīšanās vēlēšanās, tādējādi tauta nodod daļu savas suverenitātes tautas vēlētiem pārstāvjiem. Paredz ikvienai peronai tiesības vēlēt (aktīvās vēlēšanu ties.- Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 g. vec., nevar- tās, kas izcieš sodu BA vietās;jatzītas par rīcībnespēj. lik. not. kārtībā) un ties. tikt ievēlētai (pasīvās – no 21.g.v. + ierobežojumi).Taču ar to nav jāsaprot visu valsts iedzīvotāju tiesības piedalīties vēlēšanās – likumdevējs ir noteicis cenzu vēlēttiesīgām personām: publiskie cenzi – pilsonība; individuālie cenzi – pilngadība, rīcības spēja u.c. (sk. tālāk par vēlēšanu tiesību ierobežošanu). ST norāda, valsts ar lik. un leģitīmu mērķi var ierobežot vēlēšanu ties. Saeimas vēlēšanu likums nosaka, kuras personas nav tiesīgas, pērējās ir tiesīgas. ST nosaka, ka ierobežojumi interpretējami iespējami šauri, īpaši attiecībā uz pasīvām v.ties.
Vienlīdzīgas – balsstiesīgais iedzīvotājs piedalās personiski, katram vēlētājam ir 1 balss vai vienāds balsu skaits, visām balsīm vienāda vērtība; no katra vēlēšanu apgabala ievēlamo deputātu skaitam jābūt atbilstošam apgabala iedzīvotāju skaitam. Mērķis – lai katrs vēlētājs var ietekmēt rezultātu tieši tāpat kā jebkurš cits vēlētājs.
Brīvas – brīvība visā vēlēšanu kampaņā un vēlēšanu dienā- vienādas iespējas un attieksme pret partijām- ir pietiekams laiks kandidātu sarakstu iesniegšanai un priekšvēlēšanu aģitācijai; jābūt tiesībām organizēt publiskus pasākumus, mītiņus utt.; nedrīkst tikt traucēta vēlētāja brīvas gribas izpausme vēlēšanu dienā – draudi, uzpirkšana u.c. respektīvi, vēlēšanu brīvība attiecas gan uz vēlētāja izvēles procesu (kur par ko), gan arī uz vispārējo vēlēšanu klimatu.
Aizklātas – izvēli izdarīt ir katra pilsoņa privāta lieta, psiholoģiski vieglāk – slēgtā kabīnē, to nedrīkst kontrolēt, lai vēlētājs nesāktu kādam piemēroties. Ir filozofu pieņēmums (19.gs.), ka atklātās vēlēšanās pilsonis balso atbildīgāk. Lai īstenotu aizklātās vēlēšanas, vēlētājs savu izvēli izdara slēgtā kabīnē un vēlēšanu biļetens tiek ievietots slēgtā konvertā. Tas novērš jebkādu represiju iespējamību pret vēlētāju un ierobežo balsu uzpirkšanas iespējamību. Princips var tikt pārkāts, ja kāds apzināti atklāj savu balsi- var izskaitļot, pajautājot – nepārkāpj.
Proporcionālas – saistītas ar vēlēšanu sistēmu, Satversme padara par principu katrs vēlētāju saraksts iegūst tādu deputātu mandātu skaitu, kāds ir proporcionāls par šo partiju (sarakstu) nobalsojušo vēlētāju skaitam.
Tiešas vēlēšanas – katrs vēlētājs tieši ietekmē kandidāta, sarkasta likteni, balso toēsi par partiju, kandidātu. Pretstatā netiešajām - kā ASV, kur vispirms ievēl elektoru kolēģiju.
Periodiskas vēlēšanas – tikai periodiski pārvēlēta institūcija var reprezentēt tautas gribu. Periodam jābūt saprātīgam, tas izstrādājas demokrātijas evolūcijas procesā, Eiropā tas ir galvenokārt 4 gadi, Latīņamerikā – 5.
Vēlēšanas nab demokrātiskas, ja tiek pārkāpts, kaut 1 no principiem, EdSO B-jā jau pirms vēlēšanām, aģitācijas procesā pateica, ka nav demokrātiskas.
Šobrīd Ljā diskutē par proporcionālo sistēmu, ir viedokļi, ka vajg jaukto . Vajagot palielināt iespēju balsot par personālijām. Dravnieks uzskata, ka 5% par daudz, optimālo jānosaka ar izmēģinājuma metodi.
Ideālas, pareizas nav, ko varētu piemērot visām valstīm - ir derīga, nederīga.…
